1.4. Zvaigžņu pasaule
Kaut arī zvaigžņu uzbūves pamatā ir gravitācijas likums un sakarība starp gāzu raksturlielumiem, zvaigznes ir ļoti daudzveidīgas. Zvaigznes ir ļoti dažādas pēc krāsas, izmēriem un masas. Zvaigznes krāsa ir atkarīga no tās virsmas temperatūras. Zvaigznes piederība pundurzvaigznēm vai milzu zvaigznēm ir atkarīga no tās starjaudas. Zvaigžņu īpašības uzskatāmi parāda Hercšprunga–Rasela diagramma.
Ar zvaigznēm bagāts debess apgabals.
NASA attēls.
|
|
| Saules un citu zvaigžņu izmēru salīdzinājums.
|
Hercšprunga–Rasela diagramma parāda zvaigzņu iedalījumu grupās.
|
Kaut arī kosmosā iespējami dažādi ekstremāli fizikālie apstākļi, starp megapasauli un makropasauli nav principiālas atšķirības, tajās atrodami tie paši ķīmiskie elementi un vielas un darbojas tie paši dabas likumi. Zvaigžņu un citu debess ķermeņu izpētei izmanto liela diametra teleskopus. Ar tiem ir iespējams saskatīt vāji spīdošus un ļoti tālus debess ķermeņus. Radioviļņu uztveršanai izmanto radioteleskopus. Ar teleskopiem iegūst arī debess ķermeņu spektrus.
Hercšprunga-Rasela diagramma – diagramma, kas grafiski attēlo zvaigžņu sadalījumu atkarībā no to temperatūras (vai spektra klases) un starjaudas. Zvaigznes Hercšprunga-Rasela diagrammā veido nodalītas zvaigžņu grupas - pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltie pundurui.
No ūdeņraža gāzes (attēlā – spīdoša) Visumā veidojas jaunas zvaigznes.
Eiropas dienvidu observatorijas attēls