2.1.Visuma evolūcija
Zeme atrodas nepārtrauktā pārmaiņu procesā. Arī dzīvie organismi kopš rašanās nepārtraukti mainās, pielāgojoties mainīgajiem vides apstākļiem, veidojoties no vienkāršākām formām par sarežģītākām. Šīs dzīvo organismu pārmaiņas laikā pēta evolūcija.
Saskaņā ar Visuma izcelšanās teoriju, ko apstiprina E. Habla veiktie galaktiku kustību novērojumi, Visums sācies no niecīga punkta, kurā bija saspiesta visa matērija. Sprādziena rezultātā pirms 10 līdz 15 miljardiem gadu matērija strauji izpletās. 10 sekundes pēc sprādziena Visumam bija neaptverami augsta temperatūra - 5 miljoni grādu C un ļoti liels blīvums -10 miljoni kg/m3. Visumam izplešoties un atdziestot, izveidojās pirmie vienkāršākie atomu -ūdeņraža un hēlija- kodoli. Visums turpināja izplesties un pēc miljoniem gadu atdzisa līdz 4000 grādiem. Šādā temperatūrā atomu kodoli jau spēja piesaistīt elektronus, izveidojoties par atomiem. Tie savukārt veidoja vielu molekulas. Vielas „valda” Visumā līdz mūsdienām.
Pēc Lielā sprādziena Visums joprojām lielā ātrumā izplešas. Varbūt pēc miljardiem gadu tas atkal sarausies, galaktikas atgriezīsies sākumpunktā, un notiks jauns sprādziens un izplešanās. Citi zinātnieki uzskata, ka Visums turpinās izplesties un atdzist.
Lai noteiktu, kā Visuma izplešanās turpināsies nākotnē, jāzina Visuma vidējais blīvums. Ja vidējais blīvums ir pietiekami liels, tad gravitācijas spēks apstādinās izplešanos un Visums sāks sarauties. Ja blīvums ir vienāds ar t. s. kritisko blīvumu (10-26 kg/m3), tad izplešanās kļūs arvien lēnāka, līdz pēc bezgalīga laika tā apstāsies. Ja blīvums ir mazāks par kritisko, tad izplešanās turpināsies vienmēr. Diemžēl precīzu atbildi, vai Visuma vidējais blīvums ir lielāks vai mazāks par kritisko, astronomija vēl nevar sniegt. Novērojamās matērijas vidējais blīvums ir 20 reižu mazāks par kritisko blīvumu. Taču Visumā acīmredzot pastāv slēptā masa, kuras daudzums var pārsniegt redzamās masas daudzumu vairāk nekā 10 reizes.
Ja Visuma izplešanās turpināsies mūžīgi, tad pēc vairākiem simtiem miljardu gadu visas zvaigznes lēni atdzisīs, pārvēršoties ķermeņos, kas neko neizstaro. Temperatūra visur izlīdzināsies un būs ļoti zema. Ja izplešanos nomainīs saraušanās, tad Visuma blīvums un temperatūra sāks pieaugt, un attālums starp galaktikām samazināsies, līdz Visums atkal sarausies gandrīz vienā punktā ar milzīgu blīvumu, līdzīgi, kā tas bija Lielā Sprādziena brīdī. Iespējams, ka ar to Visuma pastāvēšana arī beigsies, taču nav izslēgts, ka sāksies jauns izplešanās cikls, kurā Visuma īpašības var būt pavisam citādas.
( pēc I. Vilka)
|
Visums sadalījās atsevišķos gāzes mākoņos, kas sāka saspiesties gravitācijas spēka ietekmē, tajos savukārt veidojās zvaigznes.
Zvaigžņu iekšienē no ūdeņraža un hēlija sintezējās citi ķīmiskie elementi (ogleklis, skābeklis, silīcijs un smagāki elementi), kuri zvaigžņu sprādzienos tika izmētāti Visumā. No tiem veidojās jaunas zvaigznes un arī planētas.
Radās starojums, ko šobrīd var novērot kā vāju reliktstarojumu radioviļņu diapazonā. Pēc šī reliktstarojuma mūsdienās var spriest par Visuma sākumu.
Tā varēja izskatīties Visums tūlīt pēc Lielā sprādziena.
http://esamultimedia.esa.int/images/Science/heic0206d_D.jpg