2.3. Bioloģiskā evolūcija

Ūdens šķidrā agregātstāvoklī ir derīga vide ķīmisko reakciju norisēm un arī dzīvības pastāvēšanai. Vai dzīvība atceļoja no Kosmosa vai radās tepat uz mūsu planētas no organisku vielu molekulām – uz šo ļoti interesanto jautājumu cilvēce vēl atbildi nav guvusi.

Dzīvības pamatvienība ir šūna. Sākumā Zemi apdzīvoja vienšūnas organismi. Baktērijām, kuras apdzīvoja Zemi 1 miljardu gadu pēc tās izveidošanās, dzīvības procesi notika bez skābekļa klātbūtnes, jo skābekļa īpatsvars atmosfēra, salīdzinot ar citām gāzēm, bija neliels. Tās kā vienīgā dzīvības forma pastāvēja ļoti ilgu laiku- 2 miljonus gadu. Kad baktērijas sāka izmantot Saules gaismu kā enerģijas avotu fotosintēzei, skābekļa īpatsvars atmosfērā palielinājās, bet oglekļa dioksīda īpatsvars samazinājās. Bioloģiskās evolūcijas procesi no primitīvām vienšūnas un bezkodola baktērijām veidoja vienšūņus ar kodolu šūnā, no tiem daudzšūņus, kuri veidojās par neiedomājami daudzām un dažādām dzīvības formām Daļa no tām bija augi, kuri palīdzēja bagātināt atmosfēru ar skābekli.

Dzīvnieki, pateicoties skābekļa esamībai atmosfērā un līdz ar to ūdenī, strauji attīstījās par daudzveidīgām formām, kuras iemācījās apdzīvot arī sauszemi. Daudzas no šīm formām izmira, citas pārveidojās un attīstījās par arvien sarežģītākiem organismiem, līdz nesenā pagātnē izveidojās saprātīgais cilvēks Homo sapiens.