3.8.1. Ķīmiskā piesārņojuma izplatība un ietekme uz vidi
Ķīmisko piesārņojumu rada ķīmisko vielu nokļūšana vai atrašanās ūdeņos, gaisā vai augsnē. Tās var būt organiskas (nafta, naftas produkti,pesticīdi) vai neorganiskas (smagie metāli, fosfora un slāpekļa savienojumi) vielas.
Vides ķīmiskā piesārņojuma cēloņi var būt divvējādi: dabiski, ja to izraisa dabas katastrofas (vulkāna izvirdums, kalnu duļķu straumes u. c.), antropogēni, ja tas rodas cilvēka darbības rezultātā.
Naftas produkti. Naftas produktu izmantošanas un pārstrādes, kā arī degvielas nepilnīgas sadegšanas rezultātā gaisā nonāk dažādas organiskas vielas (emisijas apjoms ~88 milj. tonnu gadā). Organiskās vielas nonāk gaisā arī stihiski dedzinot atkritumus, kūlu.Gaisu piesārņojošās organiskās vielas ir benzols, toluols, ksilols, formaldehīds, benzo pirēns, u.c., kas lielākā daļa ir ļoti toksiskas un kancerogēnas vielas. Naftas produkti var nonākt ūdenī kuģu avāriju gadījumos, augsnē – naftas vadu bojājumu gadījumos, tādējādi tiek piesārņotas lielas teritorijas.
2002. gada novembrī tankkuģis “Prestige”, kas veda 77000 tonnu smagās dīzeļdegvielas, nogrima pie Galisijas krastiem, un, sākot no 2002. gada 16. novembra, noplūdušo dīzeļdegvielu sāka izskalot Spānijas piekrastē. Tā rezultātā tika piesārņotas plašas Spānijas Atlantijas okeāna piekrastes teritorijas, bojā gāja milzīgs skaits ūdensputnu un ūdensdzīvnieku.
Brīvprātīgie piekrastē vāc naftu.
Foto: Atis Kļimovičs
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=12
Pesticīdi. Pesticīdi ir ķīmiski līdzekļi dažādu kaitīgu organismu – kukaiņu, ērču, baktēriju, sēņu, nezāļu utt. – apkarošanai. Pesticīdi plaši tiek lietoti lauksaimniecībā. 1/3 pasaules ražas iet bojā insektu, augu slimību un nezāļu dēļ. Tas izraisa nepieciešamību ierobežot kaitīgos organismus un samazināt to izraisītos zaudējumus. Tomēr nelielas atliekas no pesticīdiem nonāk dažāda veida pārtikas produktos. Daļa pesticīdu ir nekaitīgi, tomēr daudzi no tiem var izraisīt vēzi, nervu, reproduktīvās un imūnsistēmas traucējumus vai bojāt aknas kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem.
Pēc lietojuma pesticīdi tiek iedalīti: insekticīdos (pret insektiem), herbicīdos (pret nezālēm), fungicīdos (pret sēnēm, pelējumu), nematicīdos (pret kāpuriem), moluskicīdos (pret gliemežiem) u .c.
Pesticīdiem nokļūstot ūdenī dzīvojošos organismos, to koncentrācija palielinās simtkārt un tūkstoškārt. Planktona organismi pesticīdus akumulē. Zivis, barojoties ar planktonu, uzņem šos pesticīdus jau desmitkārt lielākā koncentrācijā nekā planktons, barības ķēdē nākamie locekļi, piemēram, plēsīgās zivis un plēsīgie putni — jau simtkārt lielākā koncentrācijā.
|
|
Pesticīdu izsmidzināšana.
library.thinkquest.org/.../accounts/human.htm
|
Pesticīdu izsmidzināšana.
www.ens-newswire.com/ens/pics21/pesticide.jpg
|
Kā vienu no bīstamākajiem pesticīdiem var minēt DDT, kas Latvijā ir aizliegts no 1967.gada. Dažās pasaules valstīs to vēl joprojām izmanto. Tas ir ļoti stabils,
šī savienojuma sadalīšanās notiek ļoti lēni. Notiek DDT uzkrāšanās barības ķēdēs. Piemēram, ūdenī DDT koncentrācija ir bijusi 0,00005 miljonās daļas, planktonā - 0,04, līdakās - 1,33, kaijās - 6,0 (120 000) un jūras kraukļos - 26,4. Pierādīts, ka hlororganisko pesticīdu iespaidā daudzu lielo putnu (plēsoņu) olu čaumalas kļuvušas tik plānas un neizturīgas, ka perēšanas laikā tās saplīst. Tas liecina par to, ka kaitīgo vielu uzkrāšanās barības ķēdēs ir ne tikai bīstama dzīvajiem īpatņiem, bet vēl bīstamāka tā ir populācijai, jo apdraud tās pastāvēšanu.
Augļu koku apstrāde ar pesticīdiem.
http://www.ens-newswire.com/ens/jan2006/2006-01-25-05.asp
Smagie metāli. Pie toksiskiem metāliem ar sarežģītu iedarbību pieder dzīvsudrabs, hroms, kadmijs, niķelis un svins. Cilvēka organismā šie metāli nonāk caur elpceļiem vai ar pārtiku. Tie var izraisīt akūtu (ja ir notikusi kāda avārija, nelaimes gadījums ) vai hronisku (notiek daudz biežāk un parasti tad, ja netiek ievēroti personiskās higiēnas noteikumi) saindēšanos.
|
|
|
Svina baterijas.
www.bullnet.co.uk/shops/test/images/
DCP00687.jpg
|
Dzīvsudraba lampas.
http://www.made-in-china.com/image/2f0j00gETaHfzbFtSNM/
Mercury-Lamp.jpg
|
Kadmija – niķeļa baterijas.
http://www.panasonic.com/industrial/battery/
oem/images/sections/chem/niccad.jpg
|
|
Smagais metāls
|
Metāla izmantošanas jomas
|
Metāla toksiskums
|
Hg - dzīvsudrabs
|
Termometri;
asinsspiediena mērīšanas aparāti;
luminiscentās spuldzes;
pesticīdu ražošana;
dzīvsudraba baterijas;
kažokādu apstrāde u. c.
|
Dzīvsudrabs uzkrājas nierēs, aknās, kaulu smadzenēs. Saindēšanās gadījumā jūtams nogurums, galvassāpes, slikta atmiņa, novērojama matu izkrišana, aknu bojājumi |
Cr - hroms
|
Metālu sakausējumu ražošana;
ādu apstrāde;
tekstilrūpniecība;
krāsu ražošana;
laku ražošana;
keramika;
sērkociņu ražošana u. c.
|
Hroms uzkrājas aknās, nierēs, liesā, kaulos, muskuļos, taukaudos. Veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos
|
Pb - svins
|
Akumulatori;
cisternu izgatavošana toksiskām vielām;
ložu, skrošu ražošana;
lodēšana;
kabeļu, cauruļu ražošana;
krāsu pigmentu ražošana;
glazūras keramikā;
elektroniskā rūpniecība u. c.
|
Izsauc pataloģiskas izmaiņas nervu sistēmā, asinīs, kuņģa un zarnu traktā, aknās, nierēs. Izraisa anēmiju, novērojama atmiņas pasliktināšanās
|
Cd - kadmijs
|
Speciālu sakausējumu izgatavošana;
tērauda un dzelzs elektropārklāšana;
sārmu baterijas;
fotoelementu ražošana;
krāsu pigmentu iegūšana:
krāsainu stiklu ražošana;
keramika;
plastmasu, gumijas, emaljas, tekstiliju izgatavošana;
kadmija sakausējumu iegūšana;
eļļu un degvielu sastāvā
|
Cilvēka organismā uzkrājas aknās un nierēs. Hroniskas saindēšanās gadījumā rodas pārmaiņas degunā un mutes dobumā, pavājinās oža, tiek traucēta nieru darbība, novērojamas plaušu patoloģijas, kaulu bojājumi.
Kadmijs tiek uzskatīts arī par kancerogēnu elementu. Kadmijs var iziet cauri placentārajai barjerai un aizkavēt augļa attīstību
|
Ni - niķelis
|
citu metālu pārklāšanai pret koroziju un nodilumu;
metālu sakausējumu ražošana;
aparātu būve;
bateriju un akumulatoru plašu ražošana; ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecība;
kā pigmentu keramikas un stikla rūpniecība;
tabaka
|
Visvairāk niķeļa uzkrājas plaušās, to atrod arī nierēs, aknās, liesā, sirdī.
Niķelim un tā savienojumiem var būt kairinoša, vispārtoksiska, alergēniska un kancerogēna iedarbība
|
Slāpekļa un fosfora savienojumi ir svarīgi augu barības elementi. Augi tos saņem no augsnesar minerālmēsliem. Tos pārdozējot, augsnē palielinās nitrātu daudzums. Nitrāti, nonākot dzīvnieku un cilvēku gremošanas traktā pārvēršas par nitrītiem, kas ir līdz 10 reizēm toksiskāki nekā nitrāti.
Nonākot ūdenstilpēs, fosfors līdz ar slāpekli izraisa to eitrofikāciju, t.i., aizaugšanu. Eitrofikācijas rezultātā vērojama “ūdens ziedēšana”, t.i., dažu aļģu sugu masveida savairošanās. Aļģes atmirstot ūdenī sadalās, izmantojot šajā procesā skābekli. Tas noved pie skābekļa deficīta, zivju un citu ūdensdzīvnieku bojāejas. Eitrofikācijas rezultātā notiek arī ūdenstilpju aizaugšana ar augstākajiem augiem, kas vērojama gan Latvijas upēs, gan ezeros. Fosfora savienojumi nokļūst ūdenskrātuvēs arī no sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem, kur tos pievieno, lai samazinātu ūdens cietību.
Ūdenstilpju aizaugšana.
http://www.greenfacts.org/images/glossary/algae-bloom.jpg