3.8.3. Bioloģiskā piesārņojuma izplatība un ietekme uz vidi
Invazīvās sugas
Bioloģisko piesārņojumu izraisa invazīvās sugas, mikroorganismi (pelējuma sēnītes, raugi,baktērijas, laktobaktērijas) un vīrusi.
Invazīvo sugu „ienākšana” kādā teritorijā saistās ar cilvēka iejaukšanos, kaut gan nav izslēgta arī dzīvnieku (putnu) loma. Invāzija notiek, ja svešās sugas ne tikai turpina pastāvēt, bet sāk strauji vairoties un izplatās ārpus sākotnējām robežām, atrodot brīvu nišu vai aizņemot citas dabiskās sugas ekoloģisko nišu.
Piemēram, Latvijā ar cilvēku starpniecību nokļuvušas tādas sugas kā baltā apse, Kanādas zeltgalvīte, vērmele un daudzlapu lupīna. Citzemju sugu liela daļa nespēj konkurēt ar vietējām sugām, tāpēc dabiskās ekosistēmās tās sastopamas samērā nelielās platībās, vai arī to mūžs nav ilgs.
Radot nozīmīgu bioloģisku piesārņojumu, daudzas sugas Latvijā ir kļuvušas par nopietnu draudu dabisko ekosistēmu un sugu saglabāšanā. Atsevišķas sugas ir pat bīstamas cilvēkam, piemēram, Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky).
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi).
www.liis.lv/indigie/latvanis1.jpg
Latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002.gadā latvāņi aizņēma vairāk kā 12000 ha lielu platību. Nav precīzu datu, cik lielās platībās latvāņi ir sastopami pašlaik.
Latvāņu straujo un sekmīgo vairošanos nodrošina sugas konkurētspēju veicinošie faktori (bioloģiskie un ekoloģiskie) un efektīva sēklu izplatīšanās, ko veicina cilvēki, ūdens un vējš. Latvāņu izplatība katru gadu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaug vismaz par 10 %. Tiek prognozēts, ja netiks veikti pasākumi latvāņu izplatības ierobežošanā,
2010.gadā latvāņi aizņems ap 30000 ha lielu platību.
Latvāņu izplatība ietekmē bioloģisko daudzveidību un Latvijas laukiem tradicionālo ainavu. Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu audzes rada arī ekonomiskus zaudējumus un nopietnus draudus cilvēku veselībai.
Baktērijas
No bioloģiskā piesārņojuma veidiem svarīgi ir uzsvērt tieši mikrobioloģiskā piesārņojuma ietekmi uz sabiedrības veselību, jo mikroorganismi gan tiešā kontakta ceļā, gan ar pārnešanas faktoru palīdzību viegli nokļūst un vairojas dažādos pārtikas produktos, dzīvnieku gremošanas traktā un cilvēka organismā.
Baktērija salmonella spp
http://www.pvd.gov.lv/doc_upl/
Paartikas_piesaarnjojums.pdf
Salmonellas avots ir dzīvnieku un cilvēku gremošanas trakts, vide (ūdens). Tā nonāk organismā ar gaļu, putnu gaļu un olām, nepasterizētu pienu. Salmonellas baktērijas izsauc caureju (var būt ar asiņu piejaukumu), drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā.
Vīrusi
Vīrusi apkārtējā vidē nokļūst no slima vai inficēta cilvēka, dzīvnieka gremošanas trakta vai elpošanas ceļiem. Pārtikas produktos un ūdenī vīrusi nevairojas, jo tie var vairoties tikai cilvēka vai dzīvnieka organisma dzīvā šūnā. Pārtika kalpo tikai kā vīrusa pārnešanas faktors. Pārtikā vīrusi nokļūst personāla higiēnas
prasību neievērošanas dēļ, kā arī, lietojot piesārņotu ūdeni pārtikas apritē.
Hepatīta A vīruss.
http://www.pvd.gov.lv/doc_upl/
Paartikas_piesaarnjojums.pdf
Ar hepatītu A jeb Botkina slimību biežāk slimo skolas vecuma bērni, cilvēki ar pazeminātu imunitāti. Šis vīruss organismā nonāk ar ūdeni, sviestmaizēm, hamburgeriem, augļiem, augļu sulām, nepasterizētu pienu, salātiem, jūras produktiem. Saindēšanās gadījumā novērojams drudzis, vājums, slikta dūša, vēdera uzpūšanās, var būt caureja, dzelte.
Putnu gripas vīruss.
http://www.pvd.gov.lv/doc_upl/
Paartikas_piesaarnjojums.pdf
Ļoti bīstams vīruss ir putnu gripas vīruss, tā avots ir putni - vistas, pīles, zosis, tītari. Ar šo vīrusu var saslimt cilvēki, kuri ikdienā kontaktējas ar putniem. Saindēšanās gadījumā novērojams drudzis, sāpes kaklā, klepus, smags respirators distress, var būt letāls iznākums.