4.2. Atjaunojamie un neatjaunojamie enerģijas avoti
Cilvēce enerģiju iegūst, galvenokārt izmantojot neatjaunojamos enerģijas avotus – tādus, kuri uz Zemes vairs nepapildinās, piemēram, ogles, naftu, dabasgāzi. Šos enerģijas avotus sauc par
fosilo kurināmo.
Ogles, naftu un gāzi sauc par fosilo kurināmo, jo tas veidojies no seniem augiem un dzīvniekiem, kas dzīvoja pirms miljoniem gadu. Fosilais kurināmais veido lielāko daļu no visiem enerģijas avotiem. Sadedzinot kurināmo, iegūst siltuma enerģiju, kuru izmanto visu veidu siltuma dzinēju darbībai un dažādās rūpniecības nozarēs.
No atjaunojamās enerģijas avotiem – Saules enerģijas, ūdens enerģijas, vēja enerģijas
– visplašāk tiek izmantota ūdens enerģija.
Uz Zemes plūst daudzas upes. Tās vienmēr plūst no augstākas vietas uz zemāku. Kalnu upju kritums ir vairākus kilometrus augsts. Līdzenumu upēm tas nav tik liels. Tomēr tekošu ūdeņu krājumi uz Zemes ir milzīgi. Mūsdienās gandrīz visu lielu upju plūdumu šķērso augsti hidroelektrostaciju (HES) aizsprosti. Hidroelektrostacijās ūdens enerģija tiek pārvērsta elektroenerģijā. Pasaulē kopumā HES ražo 20-30% no visas patērēšanai vajadzīgās elektroenerģijas.
www.liter.kz/files/водопат.jpg
Krītošais ūdens, tas ir ne tikai skaistums, bet arī milzīgs enerģijas avots.