5.3. Klimata izmaiņu pētīšanas iespējas
Klimata maiņa ir viens no būtiskiem vides izmaiņu laikā ietekmējošiem faktoriem.
Zemes vēsturē regulāri mainījušies siltie un aukstie periodi, ar būtiskām klimata maiņām katastrofāli ietekmējot vidi, pat pilnīgi to izmainot.
Pirms 4 miljardiem gadu ūdens tvaiks piesātināja atmosfēru, jo temperatūra pārsniedza 100 grādus (ūdens vārās 100 grādos). Temperatūrai pazeminoties, izveidojās okeāni. Fosilo aļģu atradumi liecina, ka pirms 3,5 miljardiem gadu klimats uz Zemes bijis silts un mitrs. Pirms 2,4 un 700 miljoniem gadu uz Zemes valdījuši ledus laikmeti, bet pirms 570 – 250 miljoniem gadu valdījis karsts tuksneša klimats, par ko liecina Sibīrijas un Indijas teritorijās izžuvušo jūru sāls nogulumi.
Pirms 510 – 436 miljoniem gadu atkal valdīja ledus laikmets – 1 kilometru biezs apledojums klāja arī Ziemeļrietumāfriku un Brazīliju, ko savukārt nomainīja silts klimats (pirms 436 – 410 miljoniem gadu), par ko liecina lielu koraļļu rifu atradnes.
Viens no bargākajiem ledus laikmetiem Zemes vēsturē bija pirms 355 miljoniem gadu.
Triasa un Jura periodā (pirms 250 – 135 miljoniem gadu) klimats bija izlīdzināts, vienmērīgi silts, kas ļāva attīstīties lielai dinozauru daudzveidībai.
Eiropā pirms 120 miljoniem gadu mijās sausuma un lietus periodi, par ko liecina izrakumos atrastie skuju koku stumbru šķērsgriezumi. 20 gadu gredzeni bija šauri, kas atbilda sausuma periodam, 40 – 50 gredzeni-plati, kas atbilda lietus periodam.
Pirms 65 miljoniem gadu klimats kļuva aukstāks, par ko liecina izrakumos pārsvarā atrastie skuju koki, palmu un lielo rāpuļu izzušana.
Pēdējais ledus laikmets sākās pirms 2 miljoniem gadu, Ziemeļu puslodē veidojās apledojums, kas virzījās uz dienvidiem. Pirms 10 –12 tūkstošiem gadu klimats atkal kļuva siltāks
un ledājs sāka kust. Šis siltais periods turpinās līdz mūsdienām.
Kalnu ainavā labi redzama šļūdoņa radīta morēna-ledus laikmeta liecība.
http://www.zieak.com/zieaks-photography/
Apmēram 200 gadu ilgā laika posmā cilvēki regulāri veic meteoroloģiskos mērījumus, tādēļ šajā relatīvi īsajā periodā var spriest par klimata izmaiņām. Oglekļa dioksīda saturu gaisā pirms miljoniem gadu nosaka, izdarot ledus urbumus mūžīgajā sasalumā Antarktīdā un analizējot tos. Pēc tā sastāva izmaiņām var modelēt mūsdienu klimata varbūtējās izmaiņas, ko veic ar jaudīgiem datoriem. Visu minēto – gan regulāras auksto un silto periodu maiņas Zemes vēsturē, gan īso meteoroloģisko datu reģistrācijas periodu – bieži neņem vērā diskusijās par globālo sasilšanu mūsdienās, ko uzskata tikai par cilvēka darbības rezultātu.