5.8. Pārtikas problēmas
Cilvēcei kopumā nav pārtikas trūkuma, taču tā sadalīta nevienmērīgi – attīstīto valstu iedzīvotāju vairākums ik dienas uzņem pietiekošu un sabalansētu pārtikas daudzumu,
bet jaunattīstības valstis izjūt pārtikas trūkumu un pat badu.
Attīstīto valstu viens iedzīvotājs vidēji gadā patērē 60 kg gaļas produktu, bet jaunattīstības valstu iedzīvotājs – 11 kg gaļas produktu; pienu un tā produktus attiecīgi 320 un 39 kg.
Bada cietēju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis, bet tas aug lēnāk par iedzīvotāju skaitu, tādēļ procentuāli bada cietēju ir mazāk:
1970. gados 40% planētas iedzīvotāju,
1990. gados 20% planētas iedzīvotāju cieta no pārtikas trūkuma.
Prognozē, ka līdz 2015. gadam šie procenti vēl samazināsies. Diemžēl katru dienu no bada vai tā izraisītajām sekām mirst ap 100.000 cilvēku.
Bada cietēji dzīvo Āzijā (550 miljoni), Āfrikā (170 miljoni), kā arī Dienvidamerikā.
Bada cietējiem pārtikušo valstu organizācijas palīdz ar pārtiku, kā arī piegādā ģenētiski modificētu augu sēklas. Šie kultūraugi ir izturīgi pret dažiem kaitēkļiem un slimībām, tādēļ dod labāku ražu.
|
|
Bada cietēji Āzijā.
http://www.usc.edu/libraries/archives/arc/libraries/
eastasian/korea/resources/taylor_images/No-Book-m.jpg
|
Attīstīto valstu iedzīvotāju vairumam bagātīgi pieejama pārtika,
tā ir daudzveidīga un garšīga.
http://monthly.chosun.com/coreporter/upload/food(arirang)%20001-1.jpg
|
Attīstītajās valstīs arī lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir attīstīta. Ar
intensīvu lauksaimniecību tiek saražots vairāk kā paši spēj izlietot. Pārtikas pārpalikuma problēmu cenšas risināt, maksājot subsīdijas par mežu stādīšanu lauksaimniecības zemēs.
Lauksaimnieki audzē augstražīgas šķirnes, laukus kopj ar tehnikas palīdzību, lieto daudz ķimikāliju, arī lopkopība tiek intensificēta, veidojot lielus, mehanizētus lopu turēšanas kompleksus.
Lauksaimniecības produktus pārstrādā specializēti rūpniecības uzņēmumi. Pārtikas rūpniecība sadalīta pa sektoriem un izvietota tuvu patērētājiem.
Intensīvas lauksaimniecības negatīvās sekas:
* pārtika ir piesārņota ar pesticīdiem,
* tiek degradēta vide- samazinās biotopu daudzveidība, izzūd daļa sugu, piesārņo zemi, ūdeni un gaisu, augsne vietām erodē.
Jaunattīstības valstu iedzīvotājiem nav attīstītas ražošanas un līdz ar to arī lauksaimniecības.
Jaunattīstības valstu lauksaimniecība irekstensīva.
Lauksaimniecībā pastāv galvenokārt roku darbs, nepietiekams mēslojums, netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, šķirņu ražība zema, augi var aiziet bojā plūdos vai sausumā, līdz ar to ir ļoti lieli ražas zudumi. Iegūto pārtiku rūpnieciski gandrīz neapstrādā, jo ir naturālas saimniecības. Valstīs ar ekstensīvo lauksaimniecību ir straujš iedzīvotāju pieaugums, kas vēl vairāk veicina badu.
Pārtika toties ir ekoloģiski tīra.
Roku darbs, stādot rīsus.
http://www.fastenopfer.ch/ftp/pressecorner/
presse_bilder/philippinen_reispflanzen.jpg