A

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    Ķ    L    M    N    O    P    R    S    Š    T    Ū    V   

Aerosols – dispersā sistēma, ko veido gāzveida vidē izkliedētu šķidru vielu vai cietvielu daļiņas.

Aizvietošanas reakcija – ķīmiskā reakcija, kurā elementa atomi vai atomu grupas aizvieto cita elementa atomus vai atomu grupas saliktā vielā.

Aizvietotās karbonskābes (halogēnkarbonskābes, hidroksikarbonskābes, aminoskābes). – karbonskābes, kuru molekulu ogļūdeņraža atlikumā kāds no ūdeņraža atomiem aizvietots ar cita elementa atomu vai atomu grupu (halogēna atomu, hidroksilgrupu, aminogrupu).

Aldehīdi – ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās karbonilgrupa saistīta ar ūdeņraža atomu un ogļūdeņraža atlikumu ( izņēmums HCHO).

Alkadiēni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir divas divkāršās saites un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n-2 .

Alkāni – piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir tikai vienkāršās saites un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n+2 .

Alkēni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viena divkāršā saite un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n .

Alkilgrupa – alkāna atlikums, ko iegūst, no tā molekulformulas atņemot vienu ūdeņraža atomu.

Alkīni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viena trīskāršā saite un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n-2 .

Alotropija – parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas, pēc uzbūves un īpašībām atšķirīgas vienkāršas vielas.

Amfotērs savienojums – savienojums, kas spēj reaģēt gan ar skābēm, gan ar sārmiem.

Aminogrupa – grupa – NH2 organiskajos savienojumos.

Amorfa viela – cietviela, kurā vielas daļiņas cita pret citu nav novietotas stingri noteiktā telpiskā kārtībā un kurām nav konstantas kušanas temperatūras.

Analītiskā ķīmija – ķīmijas nozare, kas pētī un izstrādā vielu ķīmiskā sastāva noteikšanas metodes.

Anjons – negatīvi lādēts jons.

Apgriezeniska reakcija – ķīmiskā reakcija, kas vienādos apstākļos norisinās savstarpēji pretējos virzienos.

Apmaiņas reakcija – ķīmiskā reakcija, kas norisinās starp divām saliktām vielām un kurā vielas apmainās ar atomiem vai atomu grupām.

Arēni – aromātiskie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viens vai vairāki benzola gredzeni.

Atoma elektronformula – atoma kodola elektronapvalka konfigurācijas attēlojuma veids. Elektronformulā izmanto simboliskos orbitāļu apzīmējumus, elektronu skaitu parāda kā kāpinātāju pie apakšlīmeņu apzīmējumiem.

Atoma kodola elektronapvalks – negatīvi lādēta atoma ārējā daļa, ko veido elektroni, kuri kustas ap atoma kodolu.

Atoma kodols – pozitīvi lādēta atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa. Sastāv no protoniem un neitroniem, kurus saista kodolspēki.

Atomnumurs – ķīmiskā elementa kārtas skaitlis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Vienāds ar protonu skaitu ķīmiskā elementa atoma kodolā un elektronu skaitu atoma kodola elektronapvalkā .

Atoms – ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kam piemīt visas šā elementa īpašības.

Atomu kristālrežģis – kristālrežģis, kuru veido neitrāli atomi, kas savā starpā saistīti ar kovalentajām saitēm.