7.4. Ogļūdeņražu dabīgie ieguves avoti un to izmantošana

Nafta, dabasgāze un akmeņogles ir dabas bagātības, kas miljonu gadu gaitā veidojušās no augu un dzīvnieku atliekām un slāņu veidā atrodas dziļi Zemes dzīlēs.

 

Naftas veidošanās no augu un dzīvnieku atliekām

Mūsdienās šīs dabas bagātības, kuru sastāvā ietilpst galvenokārt ogleklis un ūdeņradis, ir pamatizejvielas neskaitāmiem organiskajiem produktiem, ko cilvēki izmanto savā dzīvē.


Ogļūdeņražu dabīgie ieguves avoti un to izmantošana
1. tabula
Ogļūdeņražu dabīgie ieguves avoti Izmantošana
Nafta
Dažādu ogļūdeņražu maisījums, kurā
Benzīns ir ogļūdeņražu maisījums, kas sastāv no pentāna, heksāna, heptāna, oktāna un nonāna, kā arī no alkāniem ar sazarotu virkni.
galvenokārt ietilpst šķidrie piesātinātie ogļūdeņraži (oglekļa atomu skaits 5 – 16), kuros izšķīduši gan gāzveida, gan cietie ogļūdeņraži
Benzīna iegūšana,
Petroleja
Mazuts
Gudrons
Dabas gāze
Dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums ar nelielu citu gāzu piejaukumu. Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns.
Dabasgāzē var atrasties arī etāns, propāns un butāns un piemaisījumu veidā – sēra un slāpekļa savienojumi.
Kurināmais
Ķīmiskajā rūpniecībā
Akmeņogles
Akmeņogles nav vienkāršs ogļūdeņražu maisījums, bet gan lielmolekulārs dabas
Kokss ir praktiski tīrs ogleklis. To izmanto čuguna un tērauda ieguvē no dzelzsrūdas, kā arī par kurināmo.
veidojums. Akmeņogļu struktūrā ietilpst benzola gredzeni un citi cikliski savienojumi, kuros līdz ar oglekli un ūdeņradi var būt arī skābeklis, slāpeklis un sērs.
Kurināmais
Koksa veidošana
Aromātisko ogļūdeņražu ieguves avots