Lietojot šo funkcijas uzdošanas veidu, bez formulas jānorāda arī funkcijas definīcijas apgabals, bet to bieži vien nedara. Tādā gadījumā tik pieņemts, ka ar formulu uzdotā funkcija ir definēta visām tām argumenta vērtībām, ar kurām formulas izteiksmei ir jēga.

Piemēram, ja nav papildu nosacījumu, ar formulu f(x) = x2  ir uzdota funkcija, kuras definīcijas apgabals ir D(f) = R.

Ja formula f(x) = x2 apraksta kādu reālu situāciju, tās definīcijas apgabals var mainīties. Piemēram, atbilstība starp kvadrāta malu un kvadrāta laukumu ir funkcija, kuru var uzdot ar formulu f(x) = x2 un D(f) = (0;+∞), jo kvadrāta malas garums var būt tikai jebkurš reāls pozitīvs skaitlis.