Mācot par auga orgāniem un to galvenajām uzbūves sastāvdaļām, svarīgi ir parādīt to savstarpējo saistību ar funkcijām, tomēr mazāk jāpievērš uzmanība orgānu anatomiskai uzbūvei. Piemēram, mācot par stumbra uzbūvi, jālieto tikai jēdzieni: miza, koksne, serde. Mācot par saknes joslām, jālieto tikai jēdzieni: spurgaliņas, uzsūkšanas, vadīšanas un augšanas josla. Mācot par lapas uzbūvi, jālieto jēdzieni: atvārsnīte, segaudi, pamataudi, dzīslas.

Mācot par elpošanas, vielu vadīšanas, minerālās barošanās, fotosintēzes, ūdens iztvaikošanas procesu savstarpējo saistību, ieteicams demonstrēt animācijas, rosināt skolēnus veidot apkopojošas shēmas, uzzīmēt interesantu zīmējumu, piemēram, komiksu, vai uzrakstīt pasaku „Augs – dzīvā laboratorija” u.tml., lai šos procesus skolēni paši atainotu vienkāršā un viņiem saprotamā veidā.

Auga dzīvības procesu pētīšanai skolotājam vajadzētu piedāvāt izmantot gan tradicionālās pētīšanas ierīces – lupu, gaismas mikroskopu, gan modernas tehnoloģijas – sensorus, datoru. Vajadzētu skolēniem piedāvāt aplūkot pastāvīgos preparātus, nevis pašiem gatavot augu orgānu griezumu mikropreparātus.

Skolotājs atkarībā no iespējām un skolēnu sagatavotības līmeņa, izvēlas, vai skolēni paši mācīsies pieslēgt sensorus, vai arī demonstrējuma laikā mācīsies nolasīt un reģistrēt tabulā iegūtos datus.