Kāpēc šis temats ir būtisks?

Ja nav valodas un spējas radīt skaņas, tad nav arī iespējama ierastā saziņa. Cilvēks runā, dzied, dungo, smejas, čukst, tā paužot savas domas un izjūtas, spēj uztvert plašu skaņas diapazonu, atšķirt dažādas skaņas, kas rada pretrunīgas izjūtas – gan prieku un sajūsmu, gan satraukumu un piesardzību. Skaņa kā saziņas līdzeklis eksistē arī dzīvnieku pasaulē, kuri spēj sazināties ne tikai ar cilvēkam nesaprotamām, bet arī cilvēka ausij nedzirdamām skaņām.
Izšķir muzikālas skaņas un trokšņus. Skaņas var raksturot ne tikai kvalitatīvi (klusas, skaļas, augstas, zemas), bet arī kvantitatīvi (skaļums, frekvence).
Zināšanas par skaņu ir vajadzīgas daudzu profesiju cilvēkiem, piemēram, mūziķiem, skaņu režisoriem, arhitektiem u. c.