1. uzdevums

Skujkoku meži ir piektie nozīmīgākie gaisa piesārņojuma ar CO2 samazinātāji. Vislielākā nozīme ir atklātajam okeānam un mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem, jo šajās ekosistēmās ir daudz ūdens, liela apgaismojuma intensitāte un arī augsta gaisa temperatūra.

1. Kādu problēmu rada palielināts CO2 daudzums atmosfērā?

Globālo sasilšanu.

2. Kāds ir reakciju vienādojums procesam, kurš samazina CO2 daudzumu atmosfērā?

CO2 daudzums atmosfērā samazinās fotosintēzes procesā: 6CO2+ 6H2O → C6H12O6+ O2↑

3. Ko veido šajā procesā iesaistītie oglekļa atomi?

Iesaistītie C atomi sākotnēji veido glikozi, bet vēlāk – citas organiskās vielas.

4. Kurš no 1. att. dotajiem rādītājiem raksturo oglekļa atomu saistīšanas procesu?

Oglekļa atomu iesaistīšanas procesu raksturo fotosintēzes intensitāte un ekosistēmas produktivitāte, biomasa nav rādītājs, jo biomasu veido arī citi atomi – O, H, N, S u. c.

5. Kuras no 1. att. dotajām biocenozēm  ir raksturīgas Latvijai?

Skujkoku meži, jauktu koku meži, pļavas, tīrumi, upes, ezeri.

6. Kurām biocenozēm ir lielākā produktivitāte par skujkoku mežiem?

Skujkoku mežu produktivitāti, nolasa no 1. attēla grafika – tā ir apmēram 9·1099 9 · 109mt/org C. Salīdzinoši lielākas produktivitātes ir četrām biocenozēm – mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem, savannai, kontinentālajam šelfam, atklātajam okeānam.

7. Kurām biocenozēm ir lielākā produktivitāte? Kādi vides apstākļi šajās biocenozēs pozitīvi ietekmē fotosintēzes norisi?

Vislielākā produktivitāte, tātad arī CO2, saistīšana ir atklātajam okeānam un mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem, jo šajās biocenozēs ir daudz ūdens, liela apgaismojuma intensitāte un arī augsta gaisa temperatūra.