1.2. Kosmosa ietekme uz Zemi
Mūsu planēta nav kosmosā izolēta. Uz to iedarbojas citu debess ķermeņu gravitācija un starojums, uz tās krīt nelieli debess ķermeņi – meteorīti. Mēness un Saules gravitācija izraisa paisumus un bēgumus. Saules starojums sasilda un apgaismo Zemi. No Saules nāk dažāda viļņa garuma starojums un daļiņu plūsmas, kas ietekmē Zemi. Vēl pastāv kosmiskais starojums.
Akmens meteorīts.
NASA attēls.
Meteorīts – neliela izmēra Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir asteroīdu šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs-akmens un dzelzs meteorītus.
Saules lādēto daļiņu plūsma izmaina Zemes magnētiskā lauka konfigurāciju.
NASA attēls.
Lejā pa kreisi attēlota Saule. Tumšākais loks ir Saules izvirdums. Zilās līnijas ir Zemes magnētiskā lauka līnijas, kas Saules pusē ir saplacinātas. Violetā līnija – triecienviļņa fronte, kur Saules lādētās daļiņas saskaras ar Zemes magnetosfēras lādētajām daļiņām. Uzskatāmības labad Zeme attēlā parādīta ļoti tuvu Saulei. Faktiskais attālums ir daudzkārt lielāks.