2.8. Ģenētikas pamati

Katrs organisms ir līdzīgs saviem vecākiem, jo pazīmes iedzimst. Organismi nedaudz atšķiras no saviem vecākiem un citiem sugas īpatņiem, jo pastāv mainība – iedzimtās pazīmes pēcnācējā sakombinējušās citādi kā katram no vecākiem, kā arī vides apstākļi izmaina organismu – dažām pazīmēm ļauj izpausties, citām ne.

Iedzimtības informāciju satur hromosomas, kas atrodas katras šūnas kodolā. Hromosomas veidotas no DNS dubultspirāles un olbaltumvielām. Atsevišķi DNS fragmenti veido gēnus. Vienas sugas organismiem ir dažādas viena gēna allēles, piemēram, matu krāsu nosakošajam gēnam var būt vairākas allēles – gaišu matu krāsu un arī tumšu matu krāsu nosakoša allēle. Organismu iedzimtību pēta ģenētika, mūsdienās šī zinātne ļoti strauji attīstās.

Katrai sugai ir noteikts hromosomu skaits un forma. Cilvēkam katras somatiskās šūnas kodolā ir 46 hromosomas, novietojušās pa pāriem. Attēlā cilvēka 22 hromosomu pāri numurēti, 23. pāris ir dzimumhromosomas - kombinācija XX ir sievietei ( vīrietim būtu XY).