2.10. Gēnu terapija

Gēnu terapija ir ārstniecības metode, ar kuras palīdzību novērš vai atvieglo iedzimtās slimības vai defektus. Līdz šim gēnu tehnoloģijas (slēpts attēls) metodes lietoja galvenokārt attiecībā pret mikroorganismiem, kā arī eksperimentos, kuros tika audzēti augi un dzīvnieki. Šodien tiek īstenota arī somatiskā gēnu terapija – mēģinājumi aizvietot slimos gēnus ar veselajiem – līdz ar to iespējama tās lietošana attiecībā pret cilvēku. Iedzimtas slimības, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām, mūsdienās iespējams likvidēt, ievadot cilvēka organismā trūkstošo gēnu vai bloķējot nevēlamus gēnus. Ar šo metodi var mainīt tikai somatisko šūnu, bet ne dzimumšūnu gēnus. Izārstētā cilvēka pēcnācēji tik un tā pārmantos nevēlamos gēnus

Viena no gēnu terapijas metodēm [ex vivo jeb ārpusorganisma terapija]. No pacienta paņem somatiskās šūnas un ievieto laboratorijas traukā. Šūnās ievada vajadzīgo gēnu, pēc tam šūnas savairo un ievada atpakaļ pacienta organismā. Šī metode der tikai dažām slimībām, jo vajag šūnas, kas pašas savairojas.