2.11. Klonēšana
Augu klonēšana jeb pavairošana ar somatiskajām šūnām ir sen pazīstama metode.
Nesen zinātniekiem ir izdevies iegūt arī jaunus dzīvniekus no viena dzīvnieka jeb donora somatiskajām šūnām. Šie dzīvnieki ģenētiski ir pilnīgi vienādi ar donora organismu.
2002. gadā Dienvidkorejā sekmīgi klonēja cilvēku un ieguva embriju, no kā paņēma cilmšūnas, tad embriju iznīcināja.
Cik ētiski ir klonēt cilvēku, kaut arī neļaujot embrijam izaugt par augli? Tikumu un morāles normu neievērošana var būt bīstama civilizācijas pastāvēšanai.
Augus klonē jeb pavairo ar somatiskajām šūnām : stādot sīpolus, bumbuļus, gumus, sakneņus, saknes, pavairo ar stīgām, ceriem, spraudeņiem, noliekteņiem, potzariem.
|
Pirmie eksperimenti dzīvnieku klonēšanā tika veikti ar vardēm. Parastas vardes olšūnās iznīcināja kodolus un to vietā ievadīja donora - citas vardes zarnu epitēlija šūnu kodolus. Donors bija neparasti baltas krāsas varde. Rezultātā attīstījās vardes, kas bija identiskas donorvardei jeb tās kloni – visas baltā krāsā. Vēlāk klonēja peles, kazas, aitas, cūkas un pērtiķus. Ar šo metodi var ātri savairot dzīvniekus ar izcilām īpašībām.
|
No klonēta embrija paņemot cilmšūnas, tās iespējams izmantot, lai izaudzētu cilvēka iekšējos orgānus, kurus tad vajadzības gadījumā pārstādītu klonētajam donoram. Pārstādītie orgāni netiktu imunoloģiski atgrūsti, jo nebūtu sveši. Tā varētu glābt slimus cilvēkus.
|
Aitu_klonēšana
http://www.dna4u.de/science/klonen-2.jpg
No 1.aitas ķermeņa šūnas ņem ģenētisko materiālu [kodolu], no 2.aitas izmanto olšūnu bez kodola. 1.aitas šūnas kodolu ievieto „tukšajā” olšūnā, tā „jūtas” kā apaugļota un sāk dalīties, veidojot embriju. To ievieto audžumātes dzemdē, kurā no embrija izaug auglis. Piedzimst jērs ar visiem 1.aitas gēniem, tātad identisks jeb klons.