4.4. Eksotermiskas un endotermiskas reakcijas

Ķīmisko reakciju norises apstākļi ir dažādi. Daudzos gadījumos, piemēram, degot benzīnam, dabasgāzei, karsēšana vajadzīga tikai reakcijas ierosināšanai. Šādās reakcijās izdalās siltums, un tās sauc par eksotermiskām reakcijām. Reakcijas, kuras noris ar nepārtrauktu siltuma vai cita veida enerģijas uzņemšanu, sauc par endotermiskām reakcijām. Sadedzinot kurināmo, atbrīvojas tieši tā enerģija, kas uzkrājas organiskajās vielās endotermisku fotosintēzes reakciju rezultātā. Enerģiju, kas izdalās ķīmiskajās reakcijās, var pārvērst citos enerģijas veidos. Tāpēc ķīmiskās reakcijas praksē izmanto ne tikai dažādu vielu iegūšanai, bet arī enerģijas iegūšanai.

Eksotermiskās reakcijas: Divas vielu daļiņas (molekulas, atomi, joni) virzās cita citai pretim. Virzībai un sadursmei ir nepieciešama enerģija. Sadursmes brīdi notiek pārvērtība, kuras rezultātā veidojas jaunas vielas un izdalās enerģija( +Q (to)). Piemēram, lai aizdedzinātu dabasgāzi ir nepieciešama enerģija, bet degšanas procesā enerģija izdalās. Ķīmiskās reakcijas kuru rezultātā izdalās enerģija, mēs saucam par eksotermiskām reakcijām.

Endotermiskas reakcijas: Divas vielu daļiņas (molekulas, atomi, joni) virzās cita citai pretim. Virzībai un sadursmei ir nepieciešama enerģija. Taču ja enerģijas padeve tiek pārtraukta –reakcija nenotiek. Piemēram, lai notiktu reakcija starp slāpekli un skābekli nepieciešama nepārtraukta enerģijas padeve. Ja ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešama nepārtraukta siltuma ( enerģijas) pievadīšana, mēs reakcijas saucam par endotermiskām reakcijām