4.6. Mājas elektrotīkls

Lai jebkura elektroierīce varētu darboties, tai nepieciešama noslēgta elektriskā ķēde – strāvai jāplūst no strāvas avota cauri patērētājam un pēc tam jāatgriežas strāvas avotā. Attēlā ir redzama elektrotīkla pieslēguma shēma.


Mājas elektrotīkla shēma

Parasti dzīvoklim pienākošajam kabelim ir trīs vadi. Elektroenerģiju pievada pa fāzesvadu un nepatērēto enerģiju aizvada pa nullvadu, bet zemesvads ēkas iekšienē ir savienots ar aukstā ūdensvada caurulēm. Zemesvadā strāva parasti neplūst, tas ir vajadzīgs strāvas lietotāja – cilvēka aizsardzībai pret dažādiem negadījumiem. Fāzes vads dzīvoklī ir pievienots vairākām elektriskām ķēdēm. Parasti viena vai divas ķēdes dzīvoklī ir paredzētas kontaktligzdām, kā arī atsevišķas ķēdes ir apgaismojumam, elektriskajai plītij, ūdenssildītājam u.c. Katrā šādā ķēdē ir ieslēgts drošinātājs. Gan galvenais drošinātājs, gan atsevišķo ķēžu drošinātāji (kūstošie vai automātiskie) aizsargā vadus pret pārslodzi – pārāk lielu strāvas stiprumu. Ja plūst pārāk stipra strāva, vadi pārāk sakarst un var pat aizdegties.

Elektrisko ierīču darbināšanai nepieciešama noteikta elektriskā jauda.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš ir atkarīgs ne vien no elektrisko ierīču jaudas, bet arī no to darbināšanas ilguma.
Lai uzzinātu, cik daudz elektroenerģijas (E) ir izlietots, ierīces jauda (P) jāreizina ar tās darbošanās laiku (t): E = P·t
No šīs sakarības redzams, ka 1J= 1Ws
Elektroenerģiju parasti mēra kilovatstundās (kWh) nevis vatsekundēs (Ws).
(1kWh=1000W · 3600s = 3 600 000 Ws = 3 600 000 J)
Elektroenerģijas patēriņu kilovatstundās uzskaita elektroenerģijas skaitītājs un par patērēto elektroenerģiju jāmaksā pēc noteikta tarifa.

Ir jāievēro drošības noteikumi, rīkojoties ar elektroierīcēm un izmantojot elektrotīklu.