5.5. Masas un enerģijas saistība un nezūdamība

Noslēgtā ķermeņu sistēmā enerģija nekur nepazūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena veida citā. Tas ir enerģijas nezūdamības likums, kas formulēts jau 18.gadsimtā. Tas ir fundamentāls likums, jo ir piemērojams visām zināmajām noslēgtām sistēmām – ķīmiskiem savienojumiem, organismiem, mehānismiem, Saules sistēmai.

20. gs. sākumā līdz ar Alberta Einšteina ideju par masas un enerģijas ekvivalenci principiāli mainījās uzskati par materiālās pasaules uzbūvi. Fundamentāls ir Alberta Einšteina atklājums par to, ka masu var pārvērst enerģijā un otrādi. Šo sakarību izsaka Einšteina formula E = mc2, kur m – vielas masa, c – gaismas ātrums. Līdz ar šo atzinumu, masas nezūdamības likums tika vispārināts un paplašināts. Jaunajā skatījumā tiek aplūkota matērijas nezūdamība, kur ar jēdzienu “matērija” saprot gan vielu, gan lauku, pie tam vieliskā matērijas forma var pārvērsties lauka formā un otrādi. To pierāda daudzie eksperimenti, piemēram, fotoefekts, enerģijas iegūšana atomu kodolu pārvērtībās. Atomreaktoros, sadaloties urāna atomu kodoliem, atbrīvojas milzīga siltumenerģija, kuru tālāk var transformēt citos enerģijas veidos. Risinot enerģētikas problēmas, daudzu valstu zinātnieki un inženieri strādā pie kodolsintēzes reaktora jeb mākslīgās Saules projektēšanas, kuru sāk būvēt Francijā. Kodolsintēzē no ūdeņraža izotopiem deitērija un tritija, tos pārvēršot hēlijā, – iespējams iegūt milzīgu enerģijas daudzumu.