S
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Sadursme
Sadursme – divu vai vairāku ķermeņu īslaicīga mijiedarbība, kurā krasi mainās to ātrums.
Simbioze
Simbioze – abpusēji labvēlīgas starpsugu attiecības piemēram ķērpji.
Sistemātika
Sistemātika – bioloģijas nozare, kas pēta organismu daudzveidību un klasificē tos radniecīgās grupās
Somatiskās šūnas
Somatiskās šūnas Visas organisma šūnas, kas satur pilnu hromosomu komplektu, ko apzīmē ar 2n.
Spēks
Spēks – mijiedarbības mērs. Ķermeņa vienam punktam var būt pielikti vairāki spēki: elektriskais spēks, magnētiskais spēks, kodolspēki un citi.
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde – automātisks kosmiskais lidaparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi. Tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, raķešdzinēju trajektorijas korekcijas veikšanai, radiosakaru sistēmu. Ja paredzēta nolaišanās uz debess ķermeņa virsmas, starpplanētu zondes sastāvā ietilpst arī nolaižamais aparāts.
Starjauda
Starjauda – pilnā enerģija, ko zvaigzne vai cits kosmiskais objekts izstaro laika vienībā. Astronomijā par starjaudas mērvienību parasti izmanto Saules starjaudu. Viena Saules starjauda ir 3,9 · 1026
W.
Suga
Suga – uzbūves ziņā līdzīgu organismu grupa, kuri spēj savā starpā krustoties un radīt auglīgus pēcnācējus un apdzīvo noteiktu teritoriju
Svars
Svars – spēks, ar kādu ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
Šķīdinātājs
Šķīdinātājs – parasti šķīdinātājs ir šķidrums kurā izšķīdina vielu. Visizplatītākais šķīdinātājs ir ūdens. Medicīnā plaši izmanto spirtu, bet rūpniecībā acetonu, benzīnu un citus šķīdinātājus.