4.1. Elektrostatiskās parādības. Kulona likums

Sukājot sausus matus ar plastmasas suku, var redzēt, kā mati pievelkas pie sukas, vai arī šī pati suka pievelk sīkus papīra gabaliņus. Novelkot vilnas džemperi, ir dzirdami sprakšķi. Nereti gadās, ka arī automobiļa durvis „sit” pa pirkstiem, kad tām pieskaras. Šādas parādības sauc par elektrostatiskajām parādībām, bet pašus ķermeņus sauc par elektrizētiem jeb elektriski uzlādētiem.
Divu elektrisko lādiņu mijiedarbību kvantitatīvi raksturo spēks. Šo mijiedarbības spēku starp diviem elektriskajiem lādiņiem 1785. gadā pirmo reizi atklāja Šarls Ogistēns Kulons (1736–1806).
Mijiedarbības spēki starp lādētajam daļiņām ir atkarīgi no elektriskā lādiņa lieluma un zīmes, no daļiņu savstarpējā attāluma, ka arī no tās vides īpašībām, kurā atrodas aplūkojamie lādiņi.
Divu elektrisko lādiņu mijiedarbības spēks F ir tieši proporcionāls lādiņu q1 un q2 reizinājumam, apgriezti proporcionāls attāluma R kvadrātam starp tiem un vērsts pa taisni, kas savieno šos lādiņus:
, kur ε0 – elektriskā konstante (ε0 = 8,85· 10-12 C2/(N·m2);
ε – vides relatīvā dielektriskā caurlaidība.