Radioaktīvā fosfora izotopu var izmantot, lai uzzinātu superfosfāta minerālmēslu izmantošanas efektivitāti lielākas ražas ieguvei. Eksperimentāli ir noskaidrots, ka augi vislabāk fosfora minerālmēslus izmanto tad, ja daļu minerālmēslu iestrādā 30...40 cm dziļumā, bet daļu – vienlaikus ar sēklu iesēšanu. Fosfora izotopa aktivitāte Ak laikā t mainās tā, kā parādīts grafikā. (1., 2., 3. un 4.uzdevums.)

1. Cik liels ir izotopa pussabrukšanas periods?

  14 dienas

  21 diena

  300 dienas

  250 dienas

Pamatojums: Pēc laika t = T, kur T – pussabrukšanas periods, izotopa aktivitāte samazinās 2 reizes. No grafika var nolasīt, ka pēc laika t = 14 dienām aktivitāte Ak samazinās no 600 Bq līdz 300 Bq, tātad pussabrukšanas periods T = 14 dienas.

2. Cik procenti radioaktīvā izotopa nav sabrukuši pēc 28 dienām?

  75%

  25%

  150%

  50%

Pamatojums: Laiks t = 28 dienas ir divi pussabrukšanas periodi. Pēc pirmā pussabrukšanas perioda nav sabrukuši 50 % izotopu kodolu. Pēc otrā pussabrukšanas perioda sabrūk puse no 50 % izotopa kodoliem, tāpēc nesabrukuši ir 25 % kodolu.

3. Pēc cik ilga laika izotopa aktivitāte būs 75 Bq?

  Pēc 56 dienām.

  Pēc 3 dienām.

  Pēc 42 dienām.

  Pēc 14 dienām.

Pamatojums: Pēc viena pussabrukšanas perioda (14 dienas) aktivitāte būs 300 Bq, pēc otra pussabrukšanas perioda (14 dienas +14 dienas) aktivitāte būs 150 Bq, pēc trešā pussabrukšanas perioda (14 dienas +14 dienas +14 dienas) aktivitāte būs 75 Bq. T = 3T = 42 dienas.

4. Kurš no turpmāk minētajiem apgalvojumiem par superfosfāta minerālmēslojuma (tas satur radioaktīvā fosfora izotopu) izmantošanu pētījumos ir precīzākais?

  Iepriekšējā gadā iegādātais radioaktīvais superfosfāta minerālmēslojums nav derīgs eksperimentiem.

  Iepriekšējā gadā iegādātais radioaktīvais superfosfāta minerālmēslojums ir derīgs eksperimentiem.

  Eksperiments ir jāveic vienas dienas laikā.

  Eksperiments ir jāveic 14 dienās.

Pamatojums:
Iepriekšējā gadā iegādātais radioaktīvais superfosfāta minerālmēslojums nederēs eksperimentiem, jo radioaktīvā fosfora izotops būs palicis tik maz, ka to nevarēs konstatēt, jo tā pussabrukšanas periods ir tikai 14 dienas.

5. Ūdeņraža atoma jonizācijas enerģija ir 13,53 eV. Neierosināts ūdeņraža atoms absorbē fotonu, kura enerģija ir 10,15 eV. Cik liela ir fotona enerģija, kuru izstaro ūdeņraža atoms, ja tas pāriet neierosinātā stāvoklī?

  10,15 eV

  3,38 eV

  13,53 eV

  23,68 eV

Pamatojums: Izstarotā fotona enerģija ir vienāda ar absorbētā fotona enerģiju, tātad 10,15 eV.

6. Kurš starojumu sakārtojums viļņa garuma pieaugšanas secībā ir pareizs?

  Rentgenstarojums. Infrasarkanais starojums. Ultravioletais starojums. Redzamais starojums.

  Ultravioletais starojums. Redzamais starojums. Infrasarkanais starojums. Rentgenstarojums.

  Infrasarkanais starojums. Rentgenstarojums. Ultravioletais starojums. Redzamais starojums.

  Rentgenstarojums. Ultravioletais starojums. Redzamais starojums. Infrasarkanais starojums.

Pamatojums: Pareizo sakārtojumu var nolasīt no elektromagnētiskā starojuma skalas: rentgenstarojums, ultravioletais starojums, redzamais starojums, infrasarkanais starojums.

7. Radioaktīvais starojums, kas izplatās no urānu saturoša granīta gabala, iekļūstot uzlādētā kondensatorā, sadalās trīs daļās (α, β un γ starojumā). Kura no daļām varētu būt α starojums?

  1

  2

  3

  1 un 3

Pamatojums: α starojums ir pozitīvi lādētu daļiņu plūsma, tāpēc tās pievilks kondensatora negatīvi lādētā plate. α starojums apzīmēts ar ciparu 3.

8. Viena urāna kodola dalīšanās procesā izdalās aptuveni 200 MeV enerģijas. Kura no turpmāk minētajām enerģijām sastāda lielāko daļu šīs enerģijas?

  α starojuma enerģija.

  Brīvo neitronu enerģija.

  γ starojuma enerģija.

  Kodola šķembu kinētiskā enerģija.

Pamatojums: Aptuveni 80 % no urāna kodolā dalīšanās procesā izdalītās enerģijas ir šķembu (kodola daļu) kinētiskā enerģija.

9. Fotogrāfijā redzami lādēto daļiņu treki Vilsona kamerā, kas novietota magnētiskajā laukā, kura indukcija ir vērsta perpendikulāri attēla plaknei virzienā uz lasītāju. Kādas zīmes lādiņš ir daļiņām?

  Pozitīvs.

  Negatīvs.

  Var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

  Nav lādiņa.

Pamatojums: Daļiņām ir pozitīvs lādiņš. To var noteikt, izmantojot kreisās rokas likumu.

10. Attēlā parādīts kodolbaterijas ar elektrodu tiešo uzlādi sastāvs. Baterijas emiters ir pārklāts ar radioaktīvo izotopu, kas izstaro β daļiņas (elektronus). Izstarotos elektronus savāc uz svina uzklātais kolektora materiāls. Kurš baterijas elektrods ir lādēts pozitīvi, kurš – negatīvi?

  Emiters – negatīvi, kolektors – pozitīvi.

  Emiters – pozitīvi, kolektors – negatīvi.

  Emiters un kolektors – pozitīvi.

  Emiters un kolektors – negatīvi.

Pamatojums: Emiters uzlādējas pozitīvi, jo tas emitē (izstaro) negatīvi lādētas daļiņas elektronus, bet kolektors uzlādējas negatīvi, jo tas šos elektronus absorbē.