2.1. Disperso sistēmu veidi

Dispersā sistēmā viena viela, ko sauc par disperso fāzi, ir sīku daļiņu veidā izkliedēta citā vielā, ko sauc par dispersijas vidi. Katra no šīm vielām var būt jebkurā agregātstāvoklī. Disperso sistēmu iedalījums pēc vides un fāzes agregātstāvokļa redzams 1. tabulā.

Disperso sistēmu iedalījums pēc vides un fāzes agregātstāvokļa.

1. tabula

Cieta

Šķidra

Gāzveida

Cieta

Sakausējumi

(Pērle,
opāls)

Cietas putas

Šķidra
Suspensija, sols, gēls
Emulsija

Putas

Gāzveida
Aerosols (dūmi) Aerosols (migla,   smogs) Gāzu maisījums

 


Dispersās sistēmas var klasificēt arī pēc dispersās fāzes daļiņu lieluma.

Dispersās sistēmas iedalījums pēc dispersās fāzes sasmalcinājuma pakāpes

2.tabula
Dispersās sistēmas nosaukums Aptuvens daļiņu lielums Sistēmas raksturojums
Rupjdispersās sistēmas ≥ 100 nm Neviendabīga. Nav dzidra. Piemēram, suspensijas un emulsijas
Koloidālie šķīdumi 100—1 nm Viendabīga, dzidra. Vērojams Tindala efekts
Īstie šķīdumi ≤ 1 nm Viendabīga, dzidra. Tindala efekts nav novērojams


Rupjdispersajās sistēmās daļiņas iespējams saskatīt ar aci vai gaismas mikroskopā.

Tindala efekts

Koloidālie šķīdumi, tāpat kā īstie šķīdumi, ir dzidri, bet tā kā to daļiņas ir lielākas nekā īstajos šķīdumos, tās spēj izkliedēt gaismu. Šo spēju sauc par Tindala efektu. Tindala efekts dod iespēju atšķirt koloidālos šķīdumus no īstajiem šķīdumiem.