Projekta aktualitātes

27.01.2026.

2025. gada 2. pusgadā turpināta daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālā modeļa izstrāde un precizēšana, integrējot tekstpratības un rēķinpratības ietvarus un balstoties empīriskajos datos. Pilnveidoti rēķinpratības, tekstpratības un dabaszinību diagnostikas rīki, pielāgota digitālā testēšanas sistēma MTSS vajadzībām. Turpināta mācīšanās trajektoriju attīstība, integrētas caurviju prasmes un uzsākts darbs pie pirmskolas trajektorijām. Īstenotas profesionālās pilnveides nodarbības skolotājiem, sagatavoti datu pārskati skolām un rezultāti prezentēti konferencēs.

1. darbība – MTSS konceptuālā modeļa izstrāde.

Izstrādāts un precizēts daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālais ietvars, balstoties starptautiskajā literatūrā, empīriskajos datos un konsultācijās ar izglītības nozares pārstāvjiem. Definēti MTSS pamatprincipi, atbalsta līmeņi, pārejas kritēriji un datu balstītas lēmumu pieņemšanas cikli, pielāgojot modeli Latvijas izglītības kontekstam.

2. darbība – Mācīšanās progresa diagnostikas rīku izstrāde.

Pilnveidoti rēķinpratības, tekstpratības un dabaszinību diagnostikas instrumenti, veikta to psihometriskā analīze un paplašināta aprobācija. Pielāgota digitālā testēšanas vide MTSS vajadzībām un veikta iegūto datu analīze skolu līmeņa pārskatiem.

3. darbība – Mācīšanās trajektoriju izstrāde un pilotēšana.

Pilnveidotas trīs fundamentālo pratību un caurviju prasmju mācīšanās trajektorijas, nodrošinot to saskaņu ar izglītības standartiem un skolu praksi. Trajektorijas pilotētas skolās, analizēta skolotāju atgriezeniskā saite un precizēti progresijas posmi, indikatori un praktiskie piemēri.

4. darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde un pilotēšana caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanās atbalstam.

Turpināta izstrādāto profesionālās pilnveides programmas par svarīgākajiem atbalsta sistēmas elementiem (piemēram, datu pratību, dziļo mācīšanos) pilnveidošana.

5. darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

Izveidots ietvars pašvadītai mācīšanai (self-regulated learning), kas ir aprakstīts rakstā “Interdisciplinary Reconceptualization of Self-Regulated Learning for Sustainable Implementation in the Classroom”, kuru sagatavojuši D. Namsone, L. Hačatrjana, I. Čakāne un B. Mārtinsone, un kas ir iesniegts publicēšanai žurnālā Journal of Teacher Education for Sustainability.

Projekta rezultāti par atbalsta sistēmas ieviešanu un 3 fundamentālo pratību diagnosticējošo vērtēšanu, kā arī caurviju prasmju mācīšanu un apguvi tika prezentēti vietējā izglītības speciālistiem veltītā konferencē “Dabaszinātnes, matemātika, inženierzinātnes un tehnoloģijas skolā efektīvi un radoši”, kas notika 2025. gada 21. augustā un ko organizēja LU EZTF SIIC projekta pētnieku komanda.

Projekta zinātniskās komandas dalībnieki ir piedalījušies 1 konferencē ar 2 ziņojumiem:

• Mikite, M., Burgmanis, G. (2025) Using Aberrant Responses to Identify Backwash in National Mathematics Tests (AEA-2025). 5.11.2025.-8.11.2025.
• Katkeviča, L. (2025) Measuring Literacy Skills for Young Learners: A School Grade-Based and Pluriliteracies Informed Approach (AEA-2025). 5.11.2025.-8.11.2025.

22.07.2025.

No 23. līdz 26. martam ASV galvaspilsētā Vašingtonā notika 98. gadskārtējā Nacionālās dabaszinātņu izglītības asociācijas (NARST) starptautiskā konference (NARST 2025). NARST 2025 konference ierasti ir viens no ietekmīgākajām un plašākajiem dabaszinātņu izglītības forumiem. Šogad konferencē piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku no 49 pasaules valstīm.

Šogad NARST 2025 konferencē Valsts pētījuma programmas projekta" Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai" ietvaros piedalījās arī LU EZTF SIIC kolēģi: vadošā pētniece Dace Namsone  un pētnieks Kārlis Greitāns.

NARST 2025 konferences ietvaros Dace Namsone un Kārlis Greitāns piedalījās apaļā galda diskusijā, kura bija veltīta aktuālajiem dabaszinātņu izglītības izaicinājumiem sākumskolā un pirmsskolā. Apaļā galda diskusijas laikā D. Namsone un K. Greitāns prezentēja VPP projekta ietvaros īstenoto pētījumu "How Primary STEM Teaching Learning Support Student Readiness for Blended Learning: Six Teaching Profiles". Šajā pētījumā atbilstoši VPP projekta sestajam centrālajam uzdevumam tika pētīta un profilēta Latvijas STEM skolotāju aktuālā mācīšanas prakse, lai noskaidrotu aktuālās dažādu skolotāju profesionālās pilnveides un mācīšanās vajadzības, lai perspektīvā veidotu atbilstošu STEM skolotāju profesionālās pilnveides risinājumus. Pētījuma rezultāti iezīmē to, ka analizētajās (N=186) 1.-6. klašu STEM mācību priekšmetu stundās kombinētā mācīšanās nav novērojama un tikai mazākā daļa stundu sagatavo skolēnus digitālo tehnoloģiju izmantošanai apgūstot STEM mācību priekšmetus kombinēti. Vienlaikus pētījuma rezultāti iezīmē arī to, ka pētījuma kopas STEM skolotājiem nepieciešama tādi profesionālās pilnveides risinājumi, kuri sniedz kombinētas mācīšanās pieredzi, kura ietver pašregulētu mācīšanos un iekšējās motivācijas veidošanu un uzturēšanu.

07.02.2025.

Uzsākta 3. un 4.darbību īstenošana, darbu aktīvi uzsākusi sadarbības partneris Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. 2024.gada oktobrī sekmīgi tika aizstāvēts Kārļa Greitāna promocijas darbs “Dabaszinātņu skolotāju profesionālā pilnveide prakses pārmaiņām”. Notika sagatavošanās konferencei Itālijā, kas notiek 2025.gada februārī, tajā piedalās Ilze France un Marta Mikīte.

1.darbība - Konceptuālā modeļa un aprakstoša ietvara izstrāde daudzpakāpju atbalsta sistēmas modelim.

Pabeigts darbs pie literatūras apskata par tekstpratību no dažādām perspektīvām, t.sk., iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām (Marten & Martena, 2024). Apkopota gadījumu izpēte, lai noteiktu labāko praksi, stratēģijas un reālus piemērus iekļaujošas izglītības un diferencētas apmācības īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar Dr. Ilonu Brūveris. Identificētas un apkopotas to pedagogu īpašās vajadzības, kuri strādā etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs. Apkopoti ekspertu diskusiju rezultāti par dažādu mācīšanas un mācīšanās stratēģijas efektivitāti dažādās klases. Uzsākta atbalsta sistēmas konceptuālā ietvara/modeļa izstrāde skolotājiem, skolu vadītājiem un profesionālās pilnveides vadītājiem, izvērtējot izpētes posmā apkopotos rezultātus. Piesaistīta Dr. Psych. Baiba Martinsone izstrādātā modeļa precizēšanai.

2.darbība - Skolēnu mācīšanās progresa diagnostikas rīka izstrāde.

Ekspertu grupas ir precizējušas ietvarus katrai no fundamentālajām pratībām (rēķinpratība, tekstpratība un dabaszinātniskā pratība), lai būtu iespējams veikt snieguma diagnostisko vērtēšanu un identificētu mācīšanās vajadzības.
Ir veikta esošās situācijas analīze un aprakstīti mācīšanās mērķi matemātiskās un dabaszinātniskās pratības apguvei 1.-6.klašu posmā.
Precizēti tekstpratības un rēķinpratības konstrukti un izstrādāti ietvari uzdevumu klasifikācijai. Izplānota divu līmeņu vērtēšanas struktūra, lai vērtēšanas rezultāti ļautu plānot atbalstu dažādos izglītības sistēmas līmeņos.
Ir uzsākta vērtēšanas uzdevumu piemēru izstrāde diagnosticēšanas vajadzībām attiecībā uz tekstpratību un rēķinpratību.
Veikta digitālo tiešsaistes vērtēšanas sistēmu izpēte un izvēlēta TAO assessment bezmaksas versijua, kura pielāgota atbilstoši projekta vajadzībām un pieejama saitē: pratibutesti.lv

3.darbība – Caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanas un mācīšanās trajektoriju izstrāde un pilotēšana.

Uzsākta tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinību mācīšanas trajektoriju izstrāde, balstoties uz dabaszinības, latviešu valodas un matemātikas priekšmetu programmu sasniedzamajiem rezultātiem, stundu vērojumos konstatēto un skolotāju-ekspertu darba grupu rezultātiem.

4.darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde un pilotēšana caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanās atbalstam.

2024. gada oktobrī projekta ietvaros sekmīgi aizstāvēts Kārļa Greitāna promocijas darbs “Dabaszinātņu skolotāju profesionālā pilnveide prakses pārmaiņām”. Šajā promocijas darbā operacionalizētas efektīvas (tādas, kuras panāk pārmaiņas mācīšanas praksē) skolotāju profesionālās pilnveides pazīmes, piedāvāts efektīvas skolotāju profesionālās pilnveides modelis. Balstoties uz promocijas darbā izveidotajiem praktiskajiem rīkiem un formulētajām teorētiskajām atziņām tālākajā projekta gaitā tiks veidoti atbilstoši profesionālās pilnveides risinājumi, kurus varēs izmantot dažādos kontekstos (tekstpratība, rēķinpratība).

Uzsākta zinātniskās literatūras analīze par caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanas iespējām, ņemot vērā iekļaujošas vajadzības. Apkopoti pētījumos balstīti labās prakses piemēri, kurus paredzēts izmantot veidojot profesionālās pilnveides risinājumu saturu.

Uzsākta stundu vērošana, lai identificētu pieredzē balstītus labās prakses piemērus profesionālas pilnveides risinājumu satura izstrādei.
 

04.09.2024.

Projekta īstenošanas pirmajā pusgadā veikts apjomīgs literatūras apskats, iepazīstot pētījumus par iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām. Tika noorganizēta ekspertu diskusija, iesaistot pētniekus, kā arī ekspertus no VISC Inovatīvās pieredzes skolu tīkla ar mērķi apkopot atziņas par izaicinājumiem dažādās skolēnu vecuma grupās. Tika veikta esošās situācijas analīze – esošā valsts līmeņa prakse 3. un 6.klases diagnosticējošo darbu, 9.klases eksāmenu īstenošanā, plānotā monitoringa sistēma, mācību satura dokumenti lasītprasmes, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai.

1.darbība - Konceptuālā modeļa un aprakstoša ietvara izstrāde daudzpakāpju atbalsta sistēmas modelim.

Uzsākts visaptverošs literatūras apskats, pārbaudot pētījumus par iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām; tiek veikta gadījumu izpētes analīze, lai noteiktu labāko praksi, stratēģijas un reālus piemērus iekļaujošas izglītības un diferencētas apmācības īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar Dr. Ilonu Brūveris no projekta starptautiskās konsultatīvās padomes. Tiek noteiktas to pedagogu īpašās vajadzības, kuri strādā etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs. Iesaistot gan pētniekus, gan ekspertus no VISC Inovatīvās pieredzes skolu tīkla, noorganizētas ekspertu diskusijas, t.sk. sadarbībā ar Dr. Psych. Baibu Martinsoni, lai apkopotu redzējumus par izaicinājumiem dažādās klasēs, meklētu atbildes uz pētījuma jautājumiem - kādas ir dažādu izglītojamo īpašās izglītības vajadzības; - kādas mācīšanas un mācīšanās stratēģijas ir izrādījušās efektīvas dažādās klasēs.

2.darbība - Skolēnu mācīšanās progresa diagnostikas rīka izstrāde.

Veikta esošās situācijas analīze – valsts līmeņa prakse 3. un 6.klases diagnosticējošo darbu, 9.klases eksāmenu īstenošanā, plānotā monitoringa sistēma, mācību satura dokumenti lasītprasmes, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai. Ir uzsākts darbs pie padziļinātas izpratnes veidošanas par esošajiem pētījumiem, teorijām un paraugpraksi saistībā ar fundamentālo pratību (tekstpratība, rēķinpratība un dabaszinātniskā pratība), kā arī caurviju prasmju novērtēšanu - tiek veikta pasaules labā prakses izpēte, analizējot citu valstu mācību dokumentus un vērtēšanas praksi.

Ekspertu grupas ir izveidojušas sākotnējo ietvaru katrai no fundamentālajām pratībām, lai būtu iespējams veikt snieguma diagnostisko vērtēšanu, lai identificētu mācīšanās vajadzības; ir radīta sākotnējā versija konstruktam, lai diagnosticētu skolēnu sniegumu mācīšanās vajadzību noteikšanai un  mācīšanas un mācīšanās trajektoriju izveidei.

Ir veikta esošās situācijas analīze un aprakstīti mācīšanās mērķi tekstpratības apguvei 1.-6.klašu posmā; izstrādes procesā ir mācīšanās mērķu izstrāde matemātiskās un dabaszinātniskās pratības apguvei 1.-6.klašu posmā. Ir uzsākta piemēru izstrāde diagnosticēšanas vajadzībām attiecībā uz tekstpratību un rēķinpratību.

5.darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

2024. gada 7. maijā notika ekspertu diskusija par skolotāju specifiskajām vajadzībām, strādājot etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs.