3.2. Tehnoloģiju vēsturiskā attīstība

Uguns

Iegūta: vismaz 1,5 miljonus g.p.m.ē.

Iedzīvotāju skaits: daži tūkstoši

Nozīme: Cilvēki spēra pirmo lielo soli projām no dzīvnieku pasaules.

Ugunskurs aizbaidīja plēsējus, pavards, sniedza siltumu, gaismu, patvērumu un drošību. Vēlāk to izmantoja, lai darinātu keramiku un darbarīkus, bet visbeidzot, lai iegūtu elektrību.

Ieroči

Izgudroti: vismaz 500 000 g.p.m.ē.

Iedzīvotāju skaits: daži simti tūkstošu

Nozīme: Ieroču izgatavošana sekmēja smadzeņu attīstību Ar medību ieročiem varēja īsākā laikā sagādat vairāk pārtikas. Cilvēki izplatījās uz ziemeļiem no siltās Āfrikas, kur ziemas periodā vienīgā pārtika bija nomedīto dzīvnieku gaļa. Arheologi uzskata, ka bez medībām un zvejniecības mēs nekad nebūtu attīstījušies par mūsdienu cilvēkiem. Lielām smadzenēm nepieciešams ļoti daudz enerģijas, ko aukstajā klimatā iespējams uzņemt tikai ar gaļas produktiem.

Zemkopība

Radusies: vismaz 10 000 g.p.m.ē.

Iedzīvotāju skaits: 1-10 miljoni

Nozīme: Radīja vajadzību dzīvot vienuviet un deva iespēju uzturēt vairāk bērnu. Ja neņem vērā spēju iegūt uguni, zemkopība, iespējams, ir vissvarīgākā tehnoloģija cilvēces vēsturē. Atšķirībā no klejotājiem, nometnieki savās ģimenēs spēja uzturēt vairāk bērnu, tāpēc cilvēku skaits uz Zemes strauji palielinājās. Zemkopji vairāk darba ieguldīja sava mājokļa ierīkošanai, izgudroja zāģi, naglas, alus darīšanu, mākslīgās apūdeņošanas sistēmas. Cilvēki specializējās pārtikas apstrādē, drēbju, māla trauku, darbarīku izgatavošanā. Taču cilvēku un mājlopu ilglaicīga atrašanās vienuviet radīja augsni dažādu slimību attīstībai. 
http://www.islandnet.com/~kpotter/egypt/farm.htm

Ritenis

Izgudrots: ap 4500 g.p.m.ē.

Iedzīvotāju skaits: 5-18 miljoni Nozīme:

Nozīme: Rati ļāva pārvietot lielākus smagumus Rati, kuru riteņi sākumā bija izgatavoti no koka ripas ar tajā ievietotu asi, ļāva cilvēkiem pārvietot dažādus smagumus, tādējādi intensīvāk notika apmaiņa ar produktiem. Vēlāk koka ripa tika aizstāta ar lokiem un spieķiem. Riteņi kļuva vieglāki un izturīgāki. Pēc vairākiem gadu tūkstošiem -19. gs. sākumā Eiropā izgudroja velosipēdu, vēlāk – automobili.
Etruskana kariete. 530.g.p.m.ē.

Rakstība

Izgudrota: ap 4000 g.p.m.ē.

Iedzīvotāju skaits: 7-20 miljoni

Nozīme:Rakstiski likumi veicināja sabiedrības stabilitāti Pāreja no mednieku un vācēju sabiedrības uz zemkopju sabiedrību radīja nepieciešamību izveidot rakstību, citādi nebija iespējams pierādīt, kas kuru reizi norunāts. Ķīļraksts ir senākā zināmā rakstība. Tajā tika izmantotas ķīļveida zīmes, kādas rodas, ar irbuli izdarot iespiedumus māla plāksnēs. Rakstveidā formulēti likumi veicināja sabiedrības stabilitāti.

Tvaika mašīna

Izgudrota: 1772. gadā

Iedzīvotāju skaits: 600 -700 miljoni

Nozīme: Rūpnieciskā ražošana padarīja preces lētākas, jo tvaika tehnoloģija ļāva izgatavot dažādas ierīces, kas spēja paveikt daudzu cilvēku darbu. Pirmā tvaika mašīna , ko konstruēja Tomass Ņūkamens, darbināja sūkni, ar kuru no šahtas sūknēja ūdeni.19. gs sākumā parādījās pirmie tvaika kuģi un tvaika lokomotīves.

Automobilis Šodien automobiļi un citi transporta līdzekļi ir nepieciešama dzīves sastāvdaļa, taču pirms apmēram 120 gadiem par tādām ērtībām cilvēki pat nevarēja iedomāties! Pirmās automašīnas 1885. gadā konstruēja vācu inženieri Karls Benzs un Gotlībs Daimlers un viņu mašīnu modernie pēcteči mūsdienās ir vieni no populārākajiem pasaulē. Līdz ar automašīnu ražošanas uzsākšanu, strauji sāka attīstīties dažādu materiālu ražošanas, naftas ieguves un pārstrādes, ķīmiskās rūpniecības tehnoloģijas.

Vakcinācija

Izgudrota: 1796. gadā

Iedzīvotāju skaits: 0,8 -1 miljards

Nozīme: Vairāk cilvēku spēja izdzīvot lielās epidēmijās Jau senatnē bija pamanīts tas, ka cilvēki divreiz nesaslimst ar vienu un to pašu slimību, tāpēc doma radīt virspusēju saskarsmi ar slimību, lai cilvēki gūtu imunitāti, tika pierādīta Dženera eksperimentā. Angļu ārsts Edvards Dženers ieskrāpēja astoņgadīgam zēnam ar adatu, kas bija atradusies saskarē ar govju bakām. Vēlāk viņš pakļāva zēnu saskarsmei ar cilvēka bakām, un izrādījās, ka zēns nesaslimst. Šodien vakcinācija ir plaši izmantojama vairāku desmitu slimību apkārošanai.

Elektrība

Atklāta: 18. gs.vidū

Iedzīvotāju skaits: mazāk par 1 miljardu

Nozīme: Dzīves līmeņa uzlabošanās Cilvēks nav radījis elektrību – dabā tā pastāvējusi vienmēr, - taču prasme elektroenerģiju izmantot visdažādākiem mērķiem un ražot to vajadzīgajā daudzumā ir viens no cilvēces izcilākajiem sasniegumiem. Nozīmes ziņā to var salīdzināt ar prasmi audzēt kultūraugus vai rakstības izgudrošanu. Elektroenerģijas ražošanai mūsdienu dzīvē ir nepārvērtējama nozīme visās dzīves jomās – rūpniecībā, medicīnā, zinātnē, sadzīvē, informācijas tehnoloģiju attīstībā.

Informācijas tehnoloģijas

Dators ir kļuvis par ikdienā nepieciešamo darba instrumentu miljoniem cilvēku, kuri nodarbojas ar informācijas un datu apstrādi (zinātnieki, dispetčeri, žurnālisti), procesu plānošanu un kontroli (ekonomisti, banķieri, pasažieru pārvadātāji u.c.). Informācijas apstrādi, glabāšanu, pārsūtīšanu, iegūšanu un citas operācijas ar to pēc noteiktas programmas veic darors. Šo procesu izpildi dēvē par informācijas tehnoloģijām.

Atklāta: 20. gs. 2.pusē

Iedzīvotāju skaits: 3 miljardi

Nozīme: Veicināja cilvēku izglītošanu 1940-tajos gados tika uzbūvēi pirmie elektroniskie datori, izmantojot radiolampas. Nedaudz vēlāk tās tika aizstātas ar tranzistoriem, , bet 1960-to gadu beigās un 1970-gado sākumā parādījās pirmās mikroshēmas. Šobrīd zinātnieki mēģina radīt optiskos datorus, kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā bioloģiskās DNS. Radikāls solis datoru attīstībā būtu kvantu datoru izveide.

Nanotehnoloģija

Iedzīvotāju skaits: 6 miljardi

Nozīme: Zinātnieki paredz, ka, pateicoties nanotehnoloģijām, tuvākajos 50 gados cilvēce piedzīvos vairāk tehnoloģisku apvērsumu, nekā aizvadītajos 10 000 gados. Termins „nanotehnoloģija” pirmo reizi tika minēts 1974. gadā. Ar šo terminu saprotot tādu ierīču izveidi, kuru izmēri ir salīdziņāmi ar molekulu izmēriem – tikai daži nanometri. Kopš 1986. gada ar terminu „nanotehnoloģija” apzīmē zinātnes nozari, kuras mērķis ir izpētīt kā manipulēt ar molekulām, lai izveidotu noteiktas to struktūras. Jau šobrīd amarikāņu zinātnieki ir izveidojuši kustīgus nanorobotus, taču paredzams, ka nākotnē tie arī spēs apstrādāt un pārraidīt informāciju un pašatjaunoties jeb radīt savas kopijas. Plašas izpētes un nanorobotu lietojuma iespējas nākotnē varētu būt medicīnas jomā. Organismā ievadīti nanoroboti, iespējams, varēs, ātri „saremontēt” bojātos audus, iznīcināt vēža šūnas, tādējādi krietni paildzinot cilvēka mūžu. Zinātnieki strādā pie nanodatoru, nanoakumulatoru u.c. nanoizmēra ierīču izveides.