3.3. Tehnoloģiju veidi. Materiālu un vielu ražošanas tehnoloģijas
Jebkuru materiālu – metālu, to sakausējumu, celtniecības materiālu, ķīmisko vielu – ražošanai ir nepieciešamas izejvielas,
kas tiek iegūtas no Zemes garozas derīgo izrakteņu atradnēs vai biosfērā. Cietās izejvielas vispirms sasmalcina un bagātina – atdala nevajadzīgos piemaisījumus. Pēc tam sagatavotās izejvielas kopā ar citām nepieciešamajām vielām ievada reaktorā, kur notiek ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tiek izdalīta
vajadzīgā viela. Parasti cenšas izveidot tādu tehnoloģisko procesu, lai līdz ar galvenā produkta ražošanu tiktu izmantoti blakusprodukti un būtu maz atkritumu. Pasaulē un Latvijā arvien vairāk ievieš bezatlikuma tehnoloģijas, kas rada mazāku vides piesārņojumu un pazemina produktu izmaksas.
Izejvielas – dabas materiāls, kuru izmanto tālākai apstrādei vai pārstrādei. Izšķir: augu izcelsmes izejvielas (piem.,koksne, cukurniedres, rapsis), dzīvnieku izcelsmes izejvielas (piem., āda, vilna) un minerālās izejvielas
( piem, māls, ģipšakmens, jēlnafta u.c)
Bezatlikumu tehnoloģijas – tehnoloģijas, kurās blakus pamatproduktam rodas blakusprodukts, ko kā izejvielu var izmantot citā tehnoloģijā vai citā tautsaimnievības jomā.
Dzelzs iegūšana domnā.