3.1. Statistikas jēdziens

Visu kopas elementu vidējā skaitliskā vērtība.
Visbiežāk sastopamā kopas elementu vērtība.
Vidējais rezultāts skaitļu rindā, kurā visi kopas elementi sakārtoti augošā secībā. Mediāna atbilst kopas vidum - puse kopas elementu ir vienādi vai mazāki par mediānu un puse kopas elementu ir vienādi vai lielāki par mediānu.
Datu kopas izkliedes mērs. Raksturo vērtību izkliedi ap vidējo aritmētisko vērtību.
Lauzta līnija, kas koordinātu plaknē savieno punktus, kuru abscisa ir pazīmes vērtība, bet ordināta šīs vērtības biežums.
Histogrammas izmanto intervālos sagrupētu datu grafiskai attēlošanai. Lai konstruētu histogrammu, uz abscisu ass atliek nogriežņus, kas atbilst pazīmju vērtību intervālu garumiem. Šos nogriežņus izmanto kā pamatus, lai konstruētu taisnstūrus, kuru augstums atbilst konkrētā intervāla absolūtajam vai relatīvajam biežumam.
Par ģenerālkopu statistikā sauc visu to datu kopu, par kuru vēlamies uzzināt statistisko informāciju.
Statistikā ir gandrīz neiespējami iegūt informāciju par katru ģenerālkopas elementu, ja ģenerālkopa ir liela. Tāpēc parasti aplūko speciāli atlasītu ģenerālkopas daļu – izlasi, lai, to izpētot, spriestu par visas ģenerālkopas īpašībām.

Statistika – matemātikas nozare, kas pēta datu savākšanas, sakārtošanas, apstrādes, analizēšanas un interpretācijas metodes.

Statistikā tiek apskatītas divas pieejas datu analīzē – aprakstošā statistika un secinošā jeb induktīvā statistika.

Aprakstošā statistika izmanto informāciju par visiem kādas kopas (eksperimenta) elementiem (notikumiem), lai aprēķinātu dažādus kopu raksturojošus parametrus (vidējais aritmētiskais, moda, mediāna, standartnovirze u.c.) vai attēlotu informāciju par kopas elementiem grafiski (poligons, histogramma u.c.). Aprakstošo statistiku izmanto tad, ja datu kopas nav lielas, vai arī, ja ir zināma informācija par visiem kopas elementiem.

Piemērs.

Ne vienmēr ir pieejama informācija par visiem kopas elementiem, bet tikai par kādu tās elementu daļu – šādos gadījumos izmanto secinošo statistiku. Secinošās statistikas metodes tiek lietotas, lai, izmantojot kādas lielākas kopas (ģenerālkopas) apakškopas (izlases) raksturojošos parametrus, izdarītu secinājumus par visas ģenerālkopas īpašībām.

Piemērs.