3.2. Ekoloģiskie faktori

Atsevišķus vides elementus jeb vides īpašības sauc par ekoloģiskajiem faktoriem. Ekoloģiskie faktori ir savstarpēji saistīti. Ekoloģisko faktoru svārstību amplitūdu, kurā suga saglabā normālu dzīvotspēju, sauc par ekoloģisko valenci (piemēram, skābenes sastopamas tikai skābās augsnēs, bet pērļu gliemenes dzīvo ūdeņos ar lielu skābekļa daudzumu).

Visus ekoloģiskos faktorus iedala abiotiskajos jeb nedzīvās dabas faktoros, biotiskajos jeb dzīvās dabas faktoros un antropogēnos jeb cilvēka radītajos faktoros.

Abiotiskie faktori ir:

temperatūra, gaisma, mitrums, augsne, augsnes skābums (pH), sāļu daudzums, minerālvielu (barības vielu) daudzums, teritorija, vairošanās vietas u. c.

Biotiskie faktori ir:

mikroorganismi, augi un dzīvnieki (visi faktori tiek aplūkoti no to ietekmes veida uz pētāmo organismu).

Antropogēnie faktori ir:  

izcirsti meži, lauksaimnieciski izmantoti biotopi, piesārņota vide, samazināts medījamo dzīvnieku un zivju skaits u. c.

.