A

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Aerobi organismi

Aerobi organismi – organismi, kuriem enerģijas iegūšanai no organiskajām vielām ir nepieciešams skābeklis.

Akmensšūnas jeb sklereīdas

Akmensšūnas jeb sklereīdas – nodrošina augu lokālo izturību, daudz sastopamas sēklapvalkos un augļapvalkos. Sastāv no šūnām ar biezu, pārkoksnētu šūnapvalku.

Aktīvais transports

Aktīvais transports – vielu transports cauri bioloģiskajām membrānām pret to koncentrācijas gradientu. Aktīvā transporta norisei nepieciešama enerģija, kā arī specifiski transporta olbaltumvielas.

Alēles

Alēles ir gēna alternatīvais variants, kas nosaka vienu pazīmi, piemēram, zirņu krāsu.

Alēliskie gēni

Alēliskie gēni ir gēni, kas atrodas vienā hromosomu pārī vienādos lokusos.

Alveolas

Alveolas – iegareni, elastīgi gaisa pūslīši plaušās apmēram 0,2 mm diametrā, kuras sienas veido gāzu apmaiņas robežvirsmu ar asinīm. To kopējais daudzums abās plaušās ir apmēram 300 - 400 miljoni.

Anabolisms

Anabolisms – savstarpēji saistītu biosintētisko procesu kopums šūnā, kas notiek, patērējot katabolismā iegūto enerģiju.

Anaerobi organismi

Anaerobi organismi – organismi, kuri enerģiju var ražot bezskābekļa apstākļos. Anaerobi galvenokārt ir prokarioti, bet ir arī dažas eikariotu sugas, kas pielāgojušās dzīvei bezskābekļa apstākļos. Piemēram, citu dzīvnieku gremošanas traktā mīt vienšūņi, kā arī parazītiskie tārpi – lenteņi, cērmes.

Anafāze

Anafāze – mitozes un mejozes fāze, kurā mikrocaurulītes atvelk hromosomas uz šūnas pretējiem poliem.

Analizējošā krustošana

Analizējošā krustošana – ģenētiskās analīzes metode, kad pētāmo indivīdu krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisku recesīvu formu un pēc pēcnācēju fenotipu skaitliskās attiecības nosaka šī indivīda genotipu.

Antikodons

Antikodons – nukleotīdu triplets tRNS molekulā, kas atpazīst komplementāru kodonu mRNS molekulā.

Apaugļošanās

Apaugļošanās – process, kurā saplūst haploidālas gametas, veidojot diploidālu zigotu.

Apputeksnēšanās

Apputeksnēšanās – putekšņa nokļūšana uz drīksnas.

Artērija

Artērija – asinsvads, pa kuru asinis plūst prom no sirds. Artēriju sienas ir samērā biezas un ļoti izturīgas.

Asinsrites sistēma

Asinsrites sistēma – orgānu sistēma, kas sastāv no asinīm, sirds un asinsvadiem, kas sirdij pukstot, apgādā organismu ar skābekli un barības vielām.

Asimilējošā parenhīma

Asimilējošā parenhīma – augu audi, kas nodrošina fotosintēzi. Tā sastāv no zedeņu un čauganās parenhīmas. Atrodas lapā un jaunos stumbros, satur hloroplastus.

Audi

Audi – šūnu grupas ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas. Audus iedala specializētajos audos (augiem: segaudi, balstaudi, vadaudi u. c.) un veidotājaudos (augiem: meristēmas). Audi ir sastopami tikai daudzšūnu eikariotos.

Audu kultūras

Audu kultūras – augu un dzīvnieku šūnu audzēšana mākslīgajās barotnēs.

Auglenīca

Auglenīca – segsēkļu ziedu sievišķā daļa, kas sastāv no vienas vai vairākiem augļlapām.

Autotrofi

Autotrofi – organismi, kas paši ražo organiskās vielas no neorganiskajām, piemēram, zaļie augi sintezē organiskās vielas, izmantojot neorganiskās vielas (ogļskābo gāzi, ūdeni) un Saules enerģiju.