N

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Nefrīdijs

Nefrīdijs – sliekai un daudziem citiem bezmugurkaulniekiem raksturīgas pāra izvadcaurulītes, kurām vienā galā ir atvere, ko ieskauj skropstiņas, bet otrā galā – izvadpora. Skropstiņas virza šķidrumu no celoma caurulē. Dažas vielas no šī šķidruma tiek reabsorbētas kapilāros.

Neirālā regulācija

Neirālā regulācija – organisma regulācija ar nervu sistēmas starpniecību. Nervu sistēmas darbības pamatā ir iedzimti (beznosacījuma) un dzīves laikā iegūti (nosacījuma) refleksi.

Neirotransmisīvās vielas

Neirotransmisīvās (gr. neuron – nervs un lat. trans – caur) vielas – vielas (piemēram, noradrenalīns un acetilholīns), kas īslaicīgi piesaistās pie neirona receptora postsinaptiskās membrānas, izraisot uzbudinājumu.

Nepilnīga dominēšana

Nepilnīga dominēšana - tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas fenotips ir abu alēļu homozigotu starpforma.

Nervaudi

Nervaudi – dzīvnieku audi, kas reaģē uz kairinājumiem un pārraida signālus uz atbilstošajiem orgāniem.

Nieres

Nieres – mugurkaulnieku urīnizvadsistēmas pāra orgāns, kas regulē asiņu ķīmisko sastāvu, izfiltrē un atdala no asinīm kaitīgos vielmaiņas galaproduktus un veido atkritumvielu – urīnu. Zivīm un apaļmutniekiem ir lentveida nieres, rāpuļiem un putniem tās sastāv no daivām, bet zīdītājiem ir pupveida.

Nukleīnskābes

Nukleīnskābes ir nukleotīdu polimēri. Katram nukleotīdam ir 3 sastāvdaļas: viena no slāpekļa bāzēm (A - adenīns, G - guanīns, C - citozīns, T - timīns – DNS molekulai; A - adenīns, G - guanīns, C - citozīns, U - uracīls – RNS molekulai), monosaharīds (riboze vai dezoksiriboze) un fosforskābes atlikums. Nukleotīdi piedalās šūnu vielmaiņas procesos, piemēram, daži ietilpst enzīmu sastāvā un paātrina fermentatīvās reakcijas.

Nukleotīds

Nukleotīds – nukleīnskābes monomērs, kas sastāv no savstarpēji kovalenti saistīta nukleozīda (slāpekļa bāze + pentoze) un fosforskābes atlikuma.