P

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Pamataudi jeb parenhīma

Pamataudi jeb parenhīma – augu audi, ko veido galvenokārt parenhīmas šūnas un, kas aizpilda telpu starp segaudiem, vadaudiem un citiem specializētiem audiem.

Pavadītājšūnas

Pavadītājšūnas – augu šūnas, kas atrodas pa vienai vai divām blakus katram sietstobram. No tām organiskās vielas tiek „pārkrautas” uz sietstobriem. To nav kailsēkļiem, viendīgļlapjiem u. c., piemēram, kartupeļiem.

Partenoģenēze

Partenoģenēze – olšūnas attīstība par pieaugušu organismu bez apaugļošanās.

Periderma

Periderma – augu sekundārie segaudi, kas auga sekundārās augšanas laikā nomaina primāros segaudus - epidermu. Sastāv no korķa (felēmas), korķa kambija (felogēna) un korķa mizas (felodermas).

Peroksisoma

Peroksisoma – ar membrānu norobežots šūnas organoīds, satur enzīmu katalāzi. Pārstrādā lipīdus vai ogļhidrātus. Sadala ūdeņraža peroksīdu par ūdeni un skābekli.

Plaušas

Plaušas – sauszemes iemītnieku elpošanas orgāns, kuram ir mitra, gāzu maiņai piemērota virsma. Abinieku plaušas ir vienkārši maisveida izaugumi, tāpēc daļa abinieku elpo arī caur ādu. Putnu un zīdītāju plaušas ir sadalītas sīkās gaisa ejās. Zīdītājiem plaušas ir alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma.

Plazmatiskā membrāna

Plazmatiskā membrāna - dzīvas šūnas ārējā membrāna, kas norobežo šūnu no ārējās vides un nodrošina vielu selektīvu transportu. Augu šūnām plazmatiskā membrāna atrodas zem šūnapvalka.

Pleira

Pleira – plāns, gluds un mitrs apvalks, kas ap katru plaušu veido maisu.

Pleiras dobums

Pleiras dobums – šaurs, hermētiski noslēgts dobums starp abām pleiras lapām, tas ir pildīts ar šķidrumu, kurš samazina berzi un atvieglo elpošanas kustības.

Plejotropija

Plejotropija – stāvoklis, kad viens gēns ietekmē daudzas organisma pazīmes. Piemēram, sudrablapsām krāsu gēns ietekmē to dzīvotspēju.

Polipeptīds

Polipeptīds ir proteīna molekula; polimērs, kas veidots no daudzām (virs 50) ar peptīdsaitēm savā starpā saistītām aminoskābēm.

Poliploīds

Poliploīds – organisms, kuram ir vairāk nekā 2 hromosomu komplekti.

Polimērija

Polimērija – daudzi gēni ietekmē vienu pazīmi, piemēram, cilvēka augumu, ādas krāsu.

Polimērs

Polimērs – makromolekula, ko veido kovolenti saistīti monomēri, piemēram, olbaltumvielas veidotas no monomēriem, ko sauc par amninoskābēm.

Profāze

Profāze – mitozes vai mejozes fāze, kurā kondensējas hromosomas, izzūd kodoliņš un sāk dalīties kodola apvalka membrānas.

Prokarioti

Prokarioti ir pārsvarā vienšūnas organismi, kam nav kodola un DNS nukleoīdu vai plazmīdu veidā atrodas citoplazmā. Lielāka daļa prokariotu ir baktērijas, un šie divi nosacījumi parasti tiek aplūkoti kā sinonīmi.

Protonefrīdiji

Protonefrīdiji – plakantārpiem raksturīgas divu zarotu izvadcauruļu virknes, kuru izvadporas atveras uz ķermeņa virsmas. Visā cauruļu garumā izvietotas zvaigžņveida šūnas, no katras šūnas atiet skropstiņu pušķis, kas virza hipertonisko šķīdumu cauri izvadkanālam laukā no organisma.

Pulsējošās vakuolas

Pulsējošās vakuolas ir speciāli organoīdi saldūdenī mītošiem vienšūņiem, kas izvada lieko ūdeni un tajā esošos vielmaiņas galaproduktus, piemēram, amonjaku.

Putekšņlapa

Putekšņlapa – vīrišķā ziedu daļa, kas sastāv no putekšņlapas kātiņa un putekšnīcas, kuras putekšņmaciņos attīstās ziedputekšņi.