S

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

īpatnējā siltumietilpība

īpatnējā siltumietilpība – vielas raksturlielums, kas rāda, cik liels siltuma daudzums jāpievada vienai masas vienībai, lai tās temperatūru mainītu par vienu vienību, [c] = J/(kg · K)

signāla pastiprināšana

signāla pastiprināšana – no kosmosa saņemto signālu pastiprināšana tiek veikta, izmantojot signāla pastiprinātājus, astronomisko teleskopu spoguļus un radioteleskopu antenas

siltuma daudzums

siltuma daudzums – enerģija, ko viens ķermenis atdod vai otrs ķermenis saņem siltumapmaiņas procesā, [Q] = J

siltuma dzinējs

siltuma dzinējs – siltuma mašīna, kurā vielas iekšējā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā

siltuma dzinēju lietderības koeficients

siltuma dzinēju lietderības koeficients – skaitlis, kas rāda, kāda attiecība pastāv starp to siltuma daudzumu, kas pārvērsts mehāniskajā enerģijā, un to siltuma daudzumu, kas saņemts no sildītāja (η)

siltuma mašīna

siltuma mašīna – mašīna, kas patērējot siltuma daudzumu, cikliskā procesā pastrādā mehānisko darbu

siltumkustība

siltumkustība – vielas daļiņu kustības intensitātes palielināšanās, paaugstinoties temperatūrai

skalārs lielums

skalārs lielums – ar vienu skaitli noteikts lielums, piem., augstums, temperatūra

slīdes berzes koeficients

slīdes berzes koeficients – berzes spēka un divu virsmu balsta reakcijas spēka attiecība ( μ )

smaguma spēks

smaguma spēks – spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts uz Zemes (planētas) centru; vienāds ar ķermeņa masas un brīvās krišanas paātrinājuma reizinājumu, [Fsm ] = N

smaguma spēka izraisītais paātrinājums

smaguma spēka izraisītais paātrinājums - paātrinājums, kādu smaguma spēks piešķir ķermenim brīvā krišanā, [g] = m/s2

spēka impulss

spēka impulss – kustības daudzums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski vienāds ar spēka un tā darbības laika reizinājumu, [p] = kg·m/s

spēka moments

spēka moments – vektoriāls lielums, kas raksturo ķermeņa rotāciju ap asi pielikto spēku ietekmē un ir skaitliski vienāds ar pieliktā spēka un spēka pleca reizinājumu, [M] = N·m

spēka plecs

spēka plecs – īsākais attālums no atbalsta punkta vai rotācijas ass līdz spēka darbības taisnei

spēks

spēks – vektoriāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību – tiem saskaroties, pievelkoties vai atgrūžoties, kurā tie deformējas vai iegūst paātrinājumu, [F ] = N

spoles induktivitāte

spoles induktivitāte – ir atkarīga no spoles vijumu skaita un tās izmēriem. Induktivitātes mērvienība ir henrijs, [L] = H

spriegums

spriegums – potenciālu starpība starp diviem lauka punktiem, kas vienāda ar pozitīva vienības lādiņa enerģijas maiņu, pārvietojot to elektriskajā laukā no viena punkta uz otru, [U] = V

starpzvaigžņu vide

starpzvaigžņu vide – telpa starp zvaigznēm un miglājiem, tajā ir ļoti zema temperatūra, pēc sastāva ir līdzīga difūzajiem miglājiem, satur dažādus ķīmiskos elementus, kā arī ūdeni ledus veidā

strāvas avota EDS (elektrodzinējspēks)

strāvas avota EDS (elektrodzinējspēks) – darbs, ko strāvas avotā veic ārējais spēks, lai izdalītu uz tā poliem vienu vienību lielu lādiņu, [ε] = V

strāvas avots

strāvas avots – ārējo spēku iedarbības rezultātā tajā rodas elektriskā enerģija. Strāvas avotu raksturo īpašs lielums – elektrodzinējspēks jeb EDS.

strāvas izdalītais siltuma daudzums

strāvas izdalītais siltuma daudzums – siltuma daudzums, ko izdala vadītājs, pa kuru plūst strāva, un tas ir vienāds ar strāvas stipruma kvadrātā, vadītāja pretestības un laika reizinājumu

strāvas jauda

strāvas jauda – raksturo elektriskā lauka spēku veikto darbu laika vienībā, kas vajadzīgs lādiņa pārvietošanai ķēdes posmā, [P] = W

supravadītspēja

supravadītspēja – parādība, kas raksturīga dažiem metāliem un sakausējumiem, kad to pretestība zemās temperatūrās kļūst lēcienveidā vienāda ar nulli

svārstību detektēšana

svārstību detektēšana – modulēto svārstību pārveidošana un no tām modulējošo svārstību izdalīšana. Izšķir amplitūdas detektēšanu, frekvences detektēšanu un fāzes detektēšanu.

svārstību modulēšana

svārstību modulēšana – process, kurā iegūst modulētās svārstības, mainot parametra harmoniskās svārstības atbilstīgi citām izraudzītām svārstībām. Izšķir amplitūdas modulāciju, frekvences modulāciju un fāzes modulāciju.

svārstību pastiprināšana

svārstību pastiprināšana – detektorā izdalīto zemfrekvences svārstību pievadīšana zemfrekvences pastiprinātājam. Arī ieejas ķēdē izdalīto svārstību sprieguma pievadīšana augstfrekvences svārstību pastiprinātājam, lai palielinātu jaudu

šķidruma virsmas spraiguma koeficients

šķidruma virsmas spraiguma koeficients – raksturo spēku, kas darbojas uz šķidruma brīvās virsmas robežas garuma vienību, [σ] = mN/m

šķērsviļņi

šķērsviļņi – viļņi, kurā daļiņu svārstību virziens ir perpendikulārs viļņa izplatīšanās virzienam.