2. uzdevums

Izmanto intervālu metodi. Pirmie divi intervālu metodes soļi jau ir veikti, jo dotā nevienādība ir formā un kreisā puse ir sadalīta lineāros vai kvadrātiskos reizinātājos.

Izteiksme  zīmi var mainīt tikai atrastajos punktos. Intervālu iekšienē zīme paliek nemainīga. Lai to noteiktu, jānosaka zīme kādam šī intervāla punktam. Piemēram, ja , izteiksmes  vērtība ir , tātad visā intervālā izteiksmes vērtība ir pozitīva.

Līdzīgi izteiksmes zīmi nosaka pārējos intervālos, izvēloties, piemēram, šādas x vērtības.

Lai atrastu punktus, kuros izteiksme var mainīt zīmi, katru tajā ietilpstošo reizinātāju pielīdzina nullei un atrisina iegūtos vienādojumus:
a) x = 0
b) -x2 + x + 6 = 0 ; x1 = -2;  x2 = 3  
c) 4-x = 0; x = 4 

Tālāk

Iegūtās x vērtības atliek uz x ass. Mainīgā x vērtības 0;-2;3 var piederēt nevienādības atrisinājumam (atbilstošie punkti ir iekrāsoti), bet vērtība x=4 noteikti nepieder nevienādības atrisinājumam (atbilstošais punkts nav iekrāsots), jo saucējs nedrīkst būt vienāds ar nulli.

Lai noteiktu zīmes intervālos, var izmantot grafisko paņēmienu vai aprēķināt konkrētas vērtības

No zīmējuma nolasa izteiksmes vērtību pozitīvos „+” intervālus un punktus, kuros izteiksme ir 0, iegūstot atrisinājumu.