29.09.2026.

Trešais darba uzdevums - Funkcionāla modeļa izstrāde skolotāju kompetenču pārvaldībai skolā.

2026. gadā projektā tiek turpināts iepriekšējos gados iesāktais darbs pie pētniecībā balstītas un personalizētas skolotāju profesionālās pilnveides sistēmas izveides. 2024. un 2025. gadā iegūtie rezultāti ļāvuši izstrādāt konceptuālu modeli skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai un sasaistīšanai ar atbilstošiem profesionālās pilnveides risinājumiem, kā arī izveidot un pārbaudīt dažādas intensitātes profesionālās pilnveides risinājumus, tostarp tādus, kuros izmantotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta iespējas. Tāpat uzmanības centrā ir līdz šim iegūto rezultātu integrēšana, aprobācija un noslēdzošā pilnveide. Projekta gaitā paredzētas vairākas fokusgrupu diskusijas ar skolu vadītājiem, lai izvērtētu izstrādāto risinājumu lietojamību reālā skolas vidē, precizētu skolotāju kompetenču pārvaldības procesu un identificētu nosacījumus tā sekmīgai īstenošanai. Iegūtā atgriezeniskā saite tiks izmantota funkcionālā modeļa skolotāju kompetenču pārvaldībai skolā galīgajai pilnveidei.

Izstrādātais funkcionālais modelis paredz savstarpēji saistīt skolotāju kompetenču novērtēšanu, profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu, atbilstošu profesionālās mācīšanās risinājumu izvēli un skolotāju profesionālās izaugsmes uzraudzību. Būtiska vieta modelī paredzēta arī mākslīgā intelekta iespējām, kas var atbalstīt kompetenču profilu veidošanu, personalizētu mācīšanās risinājumu izvēli, refleksiju un atgriezeniskās saites sniegšanu. Vienlaikus cilvēka profesionālais spriedums un skolu vadītāju, skolotāju un profesionālās pilnveides īstenotāju loma saglabājas centrāla. 

2026. gadā projekta ietvaros izstrādāti arī divi savstarpēji papildinoši pētniecības virzieni. Viens no tiem saistīts ar konceptuāla un funkcionāla modeļa izveidi automatizētai, personalizētai un mākslīgā intelekta atbalstītai skolotāju profesionālajai pilnveidei. Otrs virziens vērsts uz konkrētu ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu skolotāju mācīšanās atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot informācijas pareizībai, jēgpilnam dialogam un kvalitatīvai atgriezeniskajai saitei.

Ceturtais darba uzdevums - Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

Līdz projekta noslēgumam 2026. gadā plānotas divas zinātniskās publikācijas, kurās tiks apkopoti projekta būtiskākie rezultāti par mākslīgā intelekta atbalstītas, automatizētas un personalizētas skolotāju profesionālās pilnveides modeļa izstrādi un par konkrētu ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu skolotāju profesionālajā mācīšanās procesā.

25.03.2026.

2025. gadā paveiktais

Pirmais darba uzdevums (īstenošana noslēgusies 2025. gada jūnijā) - Pētniecībā balstīta konceptuāla modeļa izstrāde skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai un saistīšanai ar atbilstošiem personalizētiem risinājumiem.

Atbilstoši pirmajam darba uzdevumam īstenots sistemātisks zinātniskās literatūras apskats par pēdējā piecgadē publicētajiem pētījumiem, kuri apskata praktizējošu STEM jomas mācību priekšmetu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības. Literatūras apskata galvenie secinājumi ietver to, ka STEM jomas skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības līdz šim lielākoties tikušas konceptualizētas kā skolotāju intereses vai aktuālās prakses problēmas. Lielākoties šīs intereses un problēmas ir saistāmas ar digitālo tehnoloģiju lietojumu, iekļaujošās izglītības aspektiem un konceptuālas izpratnes veidošanu. Kā galvenie profesionālās pilnveides veidi, kurus STEM skolotāji saredz kā atbilstošus savām profesionālās pilnveides vajadzībām var minēt skolā balstītu profesionālo pilnveidi, mācīšanos skolotāju sadarbības grupās un individuāli asinhroni īstenojamu profesionālo pilnveidi. 

Ziņojums par izveidoto literatūras apskatu prezentēts un publicēts Eiropas Dabaszinātņu izglītības pētniecības asociācijas konferencei, kura notika Dānijā, Kopenhāgenā, 2025. gada augustā (ESERA 2025). 

Literatūras apskatā identificētās skolotāju profesionālās pilnveides satura un pieeju vajadzības tālāk izmantotas divos skolotāju un skolu vadītāju (N=20) fokusgrupu diskusiju ciklos, kuros formulēts Latvijas kontekstam atbilstošs konceptuāls modelis skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai un saistīšanai ar atbilstošiem personalizētiem risinājumiem (1. attēls).  Konceptuāls modelis skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai un saistīšanai ar atbilstošiem personalizētiem risinājumiem aprakstīts un pieņemts kā ziņojums starptautiskajai zinātniskajai CSEDU 2026 konferencei.

Otrais darba uzdevums (īstenošana noslēgusies 2025. gada decembrī) - Pētniecībā balstīta vairāk pakāpju skolotāju profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde.

Paralēli konceptuāla modeļa izstrādei projekta ietvaros īstenota arī praktisku skolotāju profesionālās pilnveides risinājumu izveide un testēšana atbilstoši dažādu skolotāju grupu profesionālās pilnveides vajadzībām. Konkrēti īstenotas tādas skolotāju profesionālās pilnveides formas kā mācību stundu izpētes ilgtermiņa testēšana ilgtspējīgu skolotāju mācīšanas prakses pārmaiņu ieviešanai (2. un 3. pakāpe); ģeneratīvajā mākslīgā intelekta risinājumos balstīta skolotāju profesionālās pilnveides risinājuma izveide un testēšana specifisku zināšanu par telpiskās domāšanu mācīšanu apguvei (1. pakāpe). 

Skolotāju profesionālās pilnveides risinājuma 2. un 3. pakāpe aprakstīta zinātniskā publikācijā “Investigating the STEM Teacher Professional Development and Learning Path Towards Changes in Student Spatial Ability”, kura publicēta žurnālā Education Sciences. 

Skolotāju profesionālās pilnveides risinājuma 1. pakāpes dizains un testēšana aprakstīta publikācijā "Towards AI-Assisted Primary STEM Teacher Professional Development: the Case of Teaching that Supports Spatial Ability", kura iesniegta starptautiskajā zinātniskajā konferencē Tech-Edu 26, kura notiks 2026. gada jūnijā (publikācijas pilnteksta publicēšana paredzēta pēc konferences).

Trešais darba uzdevums - Funkcionāla modeļa izstrāde skolotāju kompetenču pārvaldībai skolā.

Pirmajos divus uzdevumos izveidotie rezultāti apkopoti un piedāvāti vienas pašvaldības skolu (N=20) vadības komandu kopai tālākai aprobācijai, kura notiks 2026. gada gaitā. Aprobācijas rezultātā paredzēts izveidot funkcionālu modeli atbalsta sistēmai skolotāju kompetenču pārvaldībai (iekļaujot mākslīgā intelekta risinājumus) un noteikt šī modeļa ierobežojumus.

Ceturtais darba uzdevums – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

 Līdz šim projektā iegūtie rezultāti nacionālā mērogā komunicēti dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencēs 2024. un 2025. gada augustā. Plašāka projektu rezultātu komunikācija zinātniskā vidē notikusi vairākās starptautiskās zinātniskajās konferencēs 2025. gadā (83. LU starptautiskā zinātniskā konference; ESERA 2025 konference) un turpināsies 2026. gadā (84. LU starptautiskā zinātniskā konference; TechEdu26 konference; CSEDU 2026 konference). Kā jau iepriekš minēts, publicēts viens zinātnisks raksts žurnālā "Education Sciences".

10.02.2025.

2024. gadā paveiktais

Pirmais darba uzdevums - Pētniecībā balstīta konceptuāla modeļa izstrāde skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai un saistīšanai ar atbilstošiem personalizētiem risinājumiem.

Atbilstoši pirmajam darba uzdevumam 2024. gadā īstenota sistemātiska zinātniskās literatūras apskata veidošana par zinātniskajā periodikā publicētajiem pētījumiem, kuri apskata praktizējošu STEM jomas mācību priekšmetu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības. Ziņojums par izveidoto literatūras apskatu iesniegts Eiropas Dabaszinātņu izglītības pētniecības asociācijas konferencei, kura notiks 2025. gada augustā (ESERA 2025). Veicot literatūras apskatu secināts, ka zinātniskajā periodikā publicētie pētījumi apskata praktizējošu skolotāju profesionālo pilnveidi no skolotāja vēlmju skatu punkta. Tālākajā projekta gaitā plānots redzējumu par skolotāju profesionālās pilnveides vajadzībām paplašināt, pievienojot redzējumu par praktizējošu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzībām no citiem skatu punktiem (metodiķis, skolas vadība, u.c.).


Otrais darba uzdevums – Pētniecībā balstīta vairākpakāpju skolotāju profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde.

Projekta ietvaros 2024. gadā uzsākts pētījums par personalizētu praktizējošu STEM skolotāju profesionālās pilnveides risinājumu izveidi, iekļaujot mākslīgā intelekta (MI) risinājumus. Pētījuma sākotnējā stadijā izveidots adaptēts ietvars, kas ļautu plānot un īstenot personalizētu skolotāju profesionālo pilnveidi atbilstoši TPACK ietvaram. Adaptētais ietvars apspriests skolotāju fokusgrupas diskusijā 2024. gada maijā. Ziņojums par pētījuma sākotnējiem rezultātiem (adaptēto ietvaru un skolotāju redzējumu par to) iesniegts Eiropas Dabaszinātņu izglītības pētniecības asociācijas konferencei, kura notiks 2025. gada augustā.

Trešais darba uzdevums – Funkcionāla modeļa izstrāde skolotāju kompetenču pārvaldībai skolā. 

Sākts darbs pie darba uzdevuma. 2024. gada nogalē un 2025. gada sākumā uzsāktas intervijas ar skolu vadības komandu pārstāvjiem, lai analizētu vadības komandu aktuālo redzējumu par atbalsta sistēmu skolotāju kompetenču pārvaldībai.

Ceturtais darba uzdevums – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

Līdz šim projektā iegūtie rezultāti komunicēti dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē 2024. gada augustā, kā arī pirms un pēc skolotāju fokusgrupas diskusijas 2024. gada maijā. Plašāka projektu rezultātu komunikācija zinātniskā vidē plānota vairākās zinātniskajās konferencēs 2025. gadā (83. LU starptautiskā zinātniskā konference; ESERA 2025 konference). 

Publikācijas.

Bufasi, E. (2025) How effective STEM teacher professional development reaches changes in teacher practice? Iesniegts 83. Starptautiskajai LU zinātniskajai konferencei STEM izglītības sekcijai (2025. gada 19. februāris).

Greitāns, K., Bufasi, E. & Namsone, D. (2025) UNDERSTANDING IN-SERVICE STEM TEACHER PROFESSIONAL DEVELOPMENT NEEDS: A LITERATURE REVIEW. Iesniegts ESERA 2025 konferencei (2025. gada augusts).

Bufasi, E., Greitāns, K. & Namsone, D. (2025) EMPOWERING STEM TEACHER PROFESSIONAL DEVELOPMENT THROUGH AI INTEGRATION. Iesniegts ESERA 2025 konferencei (2025. gada augusts).