Akadēmiskais centrs2023.gada 15.jūnijā Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieki LU Akadēmiskajā centrā izglītības ekspertus un politikas veidotājus iepazīstināja ar pētījuma “Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?” rezultātiem
Lai nodrošinātu 21. gadsimtam atbilstošu izglītības kvalitāti ikvienam skolēnam, ir svarīgi pievērst uzmanību mācīšanas kvalitātei, it īpaši apstākļos, kad izglītības sistēmā un galvenokārt STEM jomā vērojams skolotāju deficīts. LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) pētījumā “Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?” konstatēts, ka šobrīd skolēnu iespējas nozīmīgi atšķiras atkarībā no tā, pie kura skolotāja vai kurā skolā viņi mācās. Šīs atšķirības iespējams pārvarēt, īstenojot dažādām skolotāju mācīšanās vajadzībām piemērotus profesionālās pilnveides risinājumus un veidojot skolu vadītāju prasmes vadīt skolas pretī izaugsmei.
Pētījums veikts laikā no 2018. līdz 2023. gadam, ekspertiem vērojot, analizējot un novērtējot 633 mācību stundas septiņos mācību priekšmetos visās klašu grupās 50 Latvijas skolās – novados, pilsētās un valstspilsētās. Analizējot iegūtos datus, konstatētas nozīmīgas atšķirības skolotāju mācīšanas praksē gan starp dažādām mācību jomām, gan starp skolām un pat vienas skolas ietvaros, kas ļauj secināt, ka visiem skolēniem nav pieejama vienlīdz kvalitatīva mācīšana.
LU SIIC pētnieki piedāvā kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai mācību procesā skolēniem ir iespēja apgūt 21. gadsimta prasmes, veidu, kā noteikt, ko skolotājam vajadzētu pilnveidot savā praksē, un ieteikumus, kāda profesionālā pilnveide šim skolotājam būtu vispiemērotākā. Šādas metodikas izmantošana ikvienā skolā ļautu nozīmīgi uzlabot skolēnu rezultātus. Pētījumi pierāda, ka skolēnu snieguma atšķirības pastāv tādēļ, ka atšķiras skolotāju mācīšanas kvalitāte, un ka to iespējams mainīt, sniedzot katra skolotāja vajadzībām atbilstošu profesionālo atbalstu, kam jānotiek galvenokārt uz vietas skolā.
“Latvijas izglītības sistēmā līdz šim ir trūcis datu un rīku datu iegūšanai par to, kā notiek mācīšana, uz ko jau 2020. gadā norādīja arī OECD. Tomēr šādi dati ir izšķiroši svarīgi situācijā, kad tiek ieviesta apjomīga mācību satura un pieejas reforma, lai pieņemtu pamatotus lēmumus, kā virzīties tālāk klases, skolas vai sistēmas līmenī. LU SIIC pētnieki piedāvā atbildes uz jautājumiem, kā mācīšana dod iespēju skolēnam apgūt 21. gadsimta prasmes, kā šobrīd pieejamā profesionālā pilnveide atbalsta skolotāja mācīšanos, kādas atbalsta iespējas skolotājam vispār ir pieejamas un kādām tām vajadzētu būt,” stāsta LU SIIC vadītāja un vadošā pētniece Dr. Paed. Dace Namsone.
LU SIIC pētījumu ietvaros izveidoti seši tipiski skolotāju mācīšanas profili, kas raksturo vairāk vai mazāk prasmīgu skolotāju rīcību klasē. Iespējamie atšķirību cēloņi norāda uz atšķirīgām profesionālās izaugsmes vajadzībām un atšķirīgiem nepieciešamajiem profesionālā atbalsta risinājumiem.
“Lai skaidrotu cēloņus, kāpēc veidojas tik dažādi mācīšanas profili, esam analizējuši faktorus, kas nosaka skolotāju kvalitāti – skolotāju sākotnējo izglītību, kvalifikāciju, profesionālo pilnveidi un personības iezīmes, kā arī profesionāla atbalsta sistēmas pieejamību skolās. Atšķirīgā mācīšanas kvalitāte norāda uz vairākām sistēmā ilgstoši nerisinātām problēmām – netiek mērīta mācīšanas kvalitāte, trūkst personalizētu profesionālā atbalsta risinājumu, skolotāju deficīta situācijā ir atvieglotas un nekonkrētas kvalifikācijas prasības, ilgstoši ir bijusi pārāk šaura un darba tirgum neatbilstoša specializācija skolotāju studiju programmās, kā arī zemas prasības iestājai tajās. Tādēļ steidzami vajadzīgi sistēmiski un personalizēti risinājumi skolotāju profesionālās darbības pilnveidei, lai būtu iespējams labāks skolēna mācīšanās rezultāts,” skaidro Dace Namsone.
Lai panāktu, ka vienlīdz kvalitatīva mācīšana ir pieejama visiem skolēniem, ir nepieciešams komplekss ilgtermiņa pasākumu kopums klases, skolas un sistēmas līmenī, kas ietvertu rīkus mācīšanas kvalitātes mērīšanai un skolas ikdienā praktiski izmantojamus digitālus risinājumus skolotāju profesionālās izaugsmes vajadzību noteikšanai un atbalstam. Ir nepieciešams skolās un pašvaldībās izveidot labu profesionālā atbalsta sistēmu, ko veido prasmīga vadība, dati un rīki, lai pieņemtu lēmumus; profesionālā atbalsta personas. Sistēmas līmenī jāattīsta pētniecībā balstīta didaktika, atjaunot profesionālus mācību priekšmetu metodiķus, un neatliekami jārisina skolotāju deficīta problēma, īpaši STEM jomā.
Ar pētījuma secinājumiem iespējams iepazīties šeit.