LU konference
Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekta “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā” ietvaros turpinām video sēriju- padomi gan vecākiem, gan skolotājiem.
Šajā video sērijā akcents tiks liks uz sākumskolas dabaszinībām. Veiksim aizraujošus eksperimentus un rādīsim, kā caur praktisku darbošanos varam bērnos rosināt interesi par dabaszinībām!
Skaties pirmo video un lasi ekspertes Ilzes Cīrules padomu par to, kā caur praktisku darbošanos varam bērnos rosināt interesi par dabaszinībām?
“Eksperimenta uzdevums ir ne tikai radīt interesi, bet arī iegūt atbildes uz pētījuma jautājumu. Skolēnam, apgūstot dabaszinības, jautājumi var būt tādi, kur atbilde ir noskaidrojama, izmantojot dažādus informācijas avotus, un pētnieciskie jautājumi, uz kuriem atbildi var iegūt tikai veicot eksperimentu un iegūstot datus – novērojumus.
Šajā eksperimentā tie var būt dažādi – vai visas flomāsteru tintes ir maisījumi? Vai visas flomāsteru tintes satur sarkano krāsu? Kura krāsa visbiežāk/visretāk sastopama flomāsteru tintēs? Un citi jautājumi, uz kuriem atbildes var iegūt tikai veicot eksperimentus.”
Skaties otro video un lasi eksperta Andra Nikolajenko padomu par to, kā caur praktisku darbošanos varam bērnos rosināt interesi par dabaszinībām?
Kas izaug pirmais - sakne vai stumbrs?
“Diedzēšana attīsta bērnu zinātkāri, eksperimentēšanas prasmes un izpratni par dabas procesiem, ļaujot pašiem atklāt, kā no mazas sēklas izaug dzīvība.
Diedzēšana ir aizraujošs veids, kā skolēni var iepazīt augu augšanas procesu un attīstīt pētniecisko domāšanu. Rūpējoties par diedzētajām sēklām, skolēni mācās atbildību un pacietību, jo regulāri jānodrošina mitrums un jāveic novērojumi.
Tas palīdz saprast, kā augiem nepieciešamie apstākļi – ūdens, gaisma un siltums – ietekmē to augšanu. Svarīga ir arī prasme novērot – saskatīt un pamanīt izmaiņas, lai varētu izdarīt secinājumus. Lai neveidotos maldīgi priekšstati, novērojumi jāveic vairākkārt, salīdzinot, kā dažādi apstākļi ietekmē dīgšanas procesu.
Veicot eksperimentu, būtiski uzdot jautājumus, kas rosina domāt: Kas izmainījās? Kāpēc tas notika? Kā mēs to varam pārbaudīt vēlreiz?”
Skaties trešo video un lasi ekspertes Ilzes Cīrules padomu par to, kā caur praktisku darbošanos varam bērnos rosināt interesi par dabaszinībām?
Vai viela tiešām sajaucas ar ūdeni… vai tā tikai izskatās?
“Eksperimenti veicina zinātkāri, ir interesanti, ļauj spriest un sarunāties gan par to, kā darīt, gan arī par to, kas sanācis. To galvenā nozīme - darot, iegūt atbildi uz jautājumu, ko gribam noskaidrot.
Svarīga ir ne tikai praktiskās darbošanās pieredze, bet arī prasme novērot, t. i., saskatīt noteiktas pazīmes, lai varētu atbildēt uz interesējošo jautājumu, šajā gadījumā - vai viela sajaucas vai nesajaucas ar ūdeni.
Eksperiments jāveic tā, lai to atkārtojot vēlreiz, iegūtu tādus pašus rezultātus, tāpēc jāņem vienāds ūdens tilpums un vielas daudzums (jāievēro nemainīgie lielumi).
Precīzi novērojumi ļauj iegūt atbildi uz jautājumu, kas jānoskaidro. Lai neveidotos maldīgi priekšstati, šoreiz tie jāveic gan tūlīt, gan pēc kāda laika. Sākotnēji šķiet, ka arī krīts sajaucas ar ūdeni, jo veidojas balts krīta un ūdens maisījums, taču pēc laika krīts saskatāms trauka apakšā.
Veicot eksperimentus, svarīgi sarunāties, uzdodot jautājumus, kas rosina izmantot novērojumus: “Kā tu to zini?”, “Kāpēc tu tā domā?”, “Kā tas, ko tu apgalvo, ir redzams eksperimentā?”
