LU konference30.09.2026.
2025. gada otrā pusē un 2026. gada sākumā turpināta ietvara par skolu pārvaldības kapacitāti izstrāde. Veikta 42 izglītības speciālistu interviju analīze, identificējot vadības barjeras, atbalsta mehānismus un pārvaldības ķēžu piemērus Latvijas kontekstā. Izstrādāts kapacitātes veidošanas konceptuālais modelis, balstoties uz PCK pieeju. Uzsākta izglītības speciālistu domāšanas modeļu aptaujas un skolas vadības un pārvaldības prakšu profilēšanas algoritma izveide. Sagatavota profesionālās pilnveides programma pašvaldību speciālistiem un turpināta aprobācija 12 skolās.
1. darbība – Aprakstošā ietvara izstrāde skolu vadības un pārvaldības efektīvai skolu uzlabošanai.
Turpināta aprakstošā ietvara par efektīvām skolu vadības un pārvaldības praksēm izstrāde. Precizēti prakšu apraksti diviem ietvara līmeņiem l: (1) skolu vadības prakses, kas atspoguļo vadības un pārvaldības, profesionālās mācīšanās un datu izmantošanas prakses skolu līmenī; (2) pašvaldību izglītības speciālistu prakses, kurā analizētas atbalsta, koordinācijas un kapacitātes stiprināšanas funkcijas pašvaldību līmenī. Ietvarā, balstoties uz situācijas analīzi 4 pašvaldībās un iepriekšējos posmos veiktajām izglītības speciālistu intervijām, iestrādāta vairākas pārvaldības ķēdes (governance chain) skolas uzlabošanai versijas, atbilstoši Latvijas situācijai.
Uzsākts plānot izstrādātā ietvara validēšanu otrajā ciklā divās pašvaldībās (Rēzekne un Daugavpils).
2. darbība - Operacionālā ietvara un konceptuālā modeļa izstrāde izglītības profesionāļu skolu vadības un pārvaldības skolu uzlabošanas kapacitātes pilnveidei.
Turpināta projekta 1. darbībā pilnveidotā aprakstošā ietvara operacionalizēšana, ņemot vērā veiktos precizējumus un pārvaldības ķēdes iestrādāšanu.
Pilnveidota atskaite par faktoriem, kas veicina vai ierobežo izglītības profesionāļu vadības un pārvaldības kapacitātes stiprināšanu skolu uzlabošanas vajadzībām. Šī atskaite balstīta 42 izglītības iestāžu un pašvaldību izglītības speciālistu intervijās, kas sniedz daudzdimensionālu skatījumu uz sistēmiskajiem, institucionālajiem un individuālajiem priekšnoteikumiem efektīvai vadības attīstībai. Analīze izgaismo gan atbalstošos mehānismus un sadarbības prakses, gan arī barjeras, kas kavē izglītības profesionāļu vadības un pārvaldības prasmju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu izglītības sistēmā.
Pilnveidots skolu vadības un pārvaldības kapacitātes veidošanas konceptuālais modelis, kas apvieno teorētiskās atziņas ar empīriskajiem datiem, iezīmējot galvenās kapacitātes dimensijas, to savstarpējās saites un ietekmi uz skolu attīstību. Modelis izveidots, balstoties uz skolotāju PCK modeļa pieeju, jo tā nodrošina strukturētu skatījumu uz kompetenču integrāciju, pārnesi no mācīšanās situācijām uz praksi un izglītības konteksta izvērtēšanu, lai pielāgotu apgūtās prakses.
3. darbība - Datos-balstītas rīkopas izstrāde skolu vadības un pārvaldības prakšu profilēšanai un nepilnību analizēšanai.
Lai nodrošinātu visaptverošu izglītības speciālistu skolas vadības un pārvaldības kapacitātes izvērtēšanu un analīzi, saskaņā ar pētījuma programmas uzdevumiem, 3. darbības ietvaros turpinās izglītības speciālistu domāšanas modeļu analīzes instrumentu izstrāde. Atbilstoši projekta ietvaros izstrādātajam skolas vadības un pārvaldības konceptuālajam modelim izglītības speciālistu domāšanas modeļiem ir svarīga loma attīstības lēmumu pieņemšanā un noteiktu pārvaldības prakšu realizēšanā. Līdz ar to pārskata periodā pabeigta izglītības sistēmas dalībnieku - politikas veidotāju, pašvaldību izglītības speciālistu, skolu vadītāju, pedagogu domāšanas modeļu izvērtēšanas konceptuālā ietvara izstrāde, balstoties uz Švarca vērtību teoriju un Leunga sociālo aksiomu jeb pārliecību teoriju. Izvēlētā pieeja balstās pētnieciskās literatūras analīzē, kura domāšanas modeļus (angl. mental models) izglītības nozarē definē kā skolotāju, skolu vadītāju un citu izglītības speciālistu individuālas vērtības un pārliecības, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmē šo speciālistu motivāciju, attieksmes un izturēšanos izglītības pārmaiņu, t.sk., skolas pilnveides, kontekstā.
Izglītības speciālistu domāšanas modeļu konceptuālā ietvara aprakstīšana turpināta, sagatavojot zinātnisko publikāciju: Burgmanis, Ģ., Hačatrjana, L. “Framework for defining Mental Models of Educators in the context of educational change”. Uzsākta domāšanas modeļu novērtēšanas aptaujas anketas izstrāde, kuras pirmā versija aprobēta nelielā kopā. Izveidotā aptaujas anketa sniegs iespēju projekta ietvaros atbildēt, kādi ir raksturīgie izglītības speciālistu domāšanas modeļi Latvijā un kā tie ietekmē skolas vadības un pārvaldības prakses skolas un pašvaldības līmenī skolas pilnveides kontekstā.
Turpināts darbs pie algoritma izstrādes, kas ļaus profilēt skolu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu skolas vadības un pārvaldības prakses skolu uzlabošanas vajadzībām. Profilēšanas algoritma mērķis ir integrēt iegūtos kvantitatīvos un kvalitatīvos datus, lai identificētu dažādus skolu vadības un pārvaldības prakses profilus un noteiktu, kā konkrētas vadības pieejas un profesionālās darbības modeļi ietekmē skolu attīstības dinamiku. Paredzēts, ka datos balstīta profilu identificēšana sniegs iespēju plānot un prioritizēt skolas vadības un pārvaldības prakšu profilam atbilstošas intervences un profesionālās pilnveides iespējas. Šāda procesa optimizēšanas ļauj risināt neefektīvas finansiālo resursu izlietojumu (piem., visiem viena veida profesionālā pilnveide), kā arī nodrošināt skolu vadītāju un pašvaldības izglītības speciālistiem jēgpilnu atbalstu vadības un pārvaldības kapacitātes attīstīšanai.
Pieeja izglītības skolu vadītāju vadības un pārvaldības prakšu skolas pilnveidei profilēšana un profili aprakstīti un iesniegti zinātniskajā žurnālā Improving Schools iesniegtajā rakstā: Saleniece, I., Burgmanis, Ģ., Namsone, D., Pestovs, P. “Profiling school leadership for school improvement in transitional education systems to support educational change”.
4. darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde izglītības profesionāļu skolu vadības un pārvaldības kompetences stiprināšanai.
Turpināts darbs pie konceptuālā izglītības vadības un pārvaldības (EL&M) kompetenču modeļa izstrādes, kura mērķis ir definēt būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas izglītības profesionāļiem efektīvai skolu vadībai un atbalstam to attīstībā.
Paralēli šim darbam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) turpināts pilnveidot un validēt profesionālās pilnveides programmu pašvaldību izglītības speciālistiem, kas balstīta pētījumos un praktiskos pierādījumos par efektīvu izglītības pārvaldību un skolu atbalsta sistēmu veidošanu. Programma veidota ar mērķi stiprināt speciālistu spēju analizēt skolu attīstības vajadzības, veidot sadarbībā balstītu atbalsta kultūru un īstenot uz datiem pamatotus lēmumus skolu izaugsmes veicināšanai.
Turpināta profesionālās pilnveides programmas skolu vadības komandām “Atbalsts skolas vadībām datos balstītu attīstības risinājumu izstrādē skolu uzlabošanai” realizācija un aprobēšana 12 skolās.
5. darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.
Atbilstoši aktivitātes sasniedzamajiem rezultātiem ir turpināts darbs pie rekomendāciju izstrādes, veicot padziļinātu situācijas analīzi, kas ļāvusi identificēt galvenos veicinošos un kavējošos faktorus izglītības vadības un pārvaldības kapacitātes attīstībā dažādos izglītības sistēmas līmeņos. Analīze balstīta uz projekta aktivitātēs iegūtiem datiem, dokumentu analīzi un iesaistīto pušu intervijām, kā arī uz esošajiem nacionālajiem un starptautiskajiem pētījumiem par efektīvu skolu vadību un pārvaldību skolu izaugsmei.
Viens raksts ir iesniegts publicēšanai:
- Saleniece, I., Burgmanis, Ģ., Namsone, D., Pestovs, P. (In press). Profiling school leadership for school improvement in transitional education systems to support educational change. Improving schools.
Viens raksts atrodas sagatavošanas stadijā:
- Burgmanis, Ģ., Hačatrjana, L. A Framework for defining Mental Models of Educators in the context of educational change.
28.01.2026.
2025. gadā izstrādāts literatūras apskats par efektīvām skolu vadības un pārvaldības praksēm, izveidotas pirmās versijas aprakstošajam un konceptuālajam ietvaram par skolu vadības un pārvaldības kapacitātes veidošanu, veikta situācijas analīze par veicinošiem un kavējošiem faktoriem, sagatavota profesionālās pilnveides programma pašvaldību speciālistiem un izstrādāti vairāki rīki datu ieguvei un analīzei. Nepieciešamie dati pētījuma iegūti divos ciklos, kopumā intervējot 42 izglītības profesionāļus no 5 pašvaldībām. Rezultāti prezentēti 3 konferencēs, publicēts 1 zinātnisks raksts.
1. darbība – Aprakstošā ietvara izstrāde skolu vadības un pārvaldības efektīvai skolu uzlabošanai.
Veikts plašs nacionālo un starptautisko pētījumu literatūras apskats par efektīvām skolu vadības un pārvaldības praksēm, kura atziņas integrētas zinātniskajās publikācijās un kalpojušas par pamatu turpmākajām projekta aktivitātēm. Balstoties uz literatūras analīzi un empīriskajiem datiem, izstrādātas pirmās divas aprakstošā ietvara versijas, aptverot skolu vadības prakses skolu līmenī un pašvaldību izglītības speciālistu atbalsta un koordinācijas funkcijas. Dziļākai izpratnei veiktas 42 intervijas piecās pašvaldībās, iesaistot dažādu tipu izglītības iestādes, nodrošinot reprezentatīvu skatījumu uz vadības un pārvaldības praksi Latvijā.
2. darbība - Operacionālā ietvara un konceptuālā modeļa izstrāde izglītības profesionāļu skolu vadības un pārvaldības skolu uzlabošanas kapacitātes pilnveidei.
Turpināta aprakstošā ietvara operacionalizēšana, analizējot teorijas, pētījumus un mācību programmas par vadības un pārvaldības kapacitātes attīstīšanu. Sagatavots pārskats par efektīvām nacionālajām un starptautiskajām praksēm, īpaši izceļot datu komandu nozīmi lēmumu pieņemšanā. Izstrādāta atskaite par faktoriem, kas veicina vai ierobežo izglītības profesionāļu vadības kapacitātes stiprināšanu, balstoties uz 42 intervijām. Tāpat izveidota skolu vadības un pārvaldības kapacitātes konceptuālā modeļa pirmā versija, integrējot teorētiskās atziņas ar empīriskajiem datiem.
3. darbība - Datos-balstītas rīkopas izstrāde skolu vadības un pārvaldības prakšu profilēšanai un nepilnību analizēšanai.
Uzsākta mentālo modeļu izvērtēšanas konceptuālā ietvara izstrāde, balstoties uz vērtību un sociālo aksiomu teorijām, kā arī zinātniskās publikācijas sagatavošana. Pielāgota vecāku un skolotāju aptauja par skolu vadības praksēm, izstrādāts un validēts interviju protokols skolu vadītājiem un pašvaldību speciālistiem. Izveidots skolotāju snieguma novērtēšanas ietvars, kā arī uzsākta algoritma izstrāde skolu vadības prakšu profilēšanai, integrējot kvalitatīvos un kvantitatīvos datus un sasaistot tos ar personalizētiem profesionālās pilnveides risinājumiem.
4. darbība - Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde izglītības profesionāļu skolu vadības un pārvaldības kompetences stiprināšanai.
Uzsākta konceptuālā izglītības vadības un pārvaldības kompetenču modeļa izstrāde, nosakot būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes efektīvai skolu vadībai. Sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru turpināta profesionālās pilnveides programmas pilnveide un validācija pašvaldību izglītības speciālistiem, stiprinot viņu spēju analizēt skolu vajadzības, veidot sadarbībā balstītu atbalsta kultūru un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus.
5. darbība - Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.
Atbilstoši aktivitātes sasniedzamajiem rezultātiem ir uzsākts darbs pie rekomendāciju izstrādes, veicot padziļinātu situācijas analīzi, kas ļāvusi identificēt galvenos veicinošos un kavējošos faktorus izglītības vadības un pārvaldības kapacitātes attīstībā dažādos izglītības sistēmas līmeņos. Analīze balstīta uz projekta aktivitātēs iegūtiem datiem dokumentu analīzi un iesaistīto pušu intervijām, kā arī uz esošajiem nacionālajiem un starptautiskajiem pētījumiem par efektīvu skolu vadību un pārvaldību skolu izaugsmei. Pamatojoties uz šīs analīzes atziņām, nākamajā projekta posmā tiks izstrādātas rekomendācijas un stratēģijas, kas veicinās pāreju no individuālistiskas vadības pieejas uz sistēmisku, sadalītu un uz pierādījumiem balstītu skolu vadības un pārvaldības praksi. Pārskata periodā projekta vadītājs Ģirts Burgmanis piedalījās Latvijas radio 1 populārzinātniskā raidījumā “Ģimenes studija”, lai dalītos ar atziņām no projekta ietvaros veiktā pētījuma par skolu vadītāju lomu skolēnu snieguma izmaiņās.
Pārskata periodā projekta zinātniskās komandas dalībnieki ir piedalījušies 1 starptautiskās konferencēs ar 1 ziņojumu:
- Saleniece, I., Ozola, E. (2025). The Role of Local Authorities in Implementing Education Policy: Comparison of Three Perspectives. 17th International Conference on Education and New Learning Technologies (EDULEARN25). Palma, Spānija.
Pārskata periodā publicēts 1 zinātniskais raksts, kurā atspoguļoti projekta rezultāti:
- Saleniece, I., Ozola, E. (2025). The Role of Local Authorities in Implementing Education Policy: Comparison of Three Perspectives. In EDULEARN25 Proceedings, pp. 7163-7168.
Viens raksts ir iesniegts publicēšanai:
- Saleniece, I., Burgmanis, Ģ., Namsone, D., Pestovs, P. (In press). Profiling school leadership for school improvement in transitional education systems to support educational change. School Effectiveness and Impovement.
01.10.24. – 31.03.25.
Pirmajā pārskata periodā uzsākta visu projekta darbību īstenošana. Izstrādāts izglītības vadības un pārvaldības skolu pilnveidošanai aprakstošais ietvars, veikta situācijas analīze 4 pašvaldībās un to dibinātajās izglītības iestādēs, pilnveidoti un validēti instrumenti izglītības vadības un pārvaldības prakšu mērīšanai un uzsākta trīs profesionālās pilnveides programmu aprobācija. Projekta rezultāti prezentēti ICSEI2025 konferencē Melburnā. Uzsākta divu zinātnisko rakstu sagatavošana par izglītības speciālistu pārvaldības skolu pilnveidei kapacitātes stiprināšanu un mentālajiem modeļiem.
Uzsākta zinātniskā raksta “School leadership and educational change: evidence from a case-study of leadership practices for school improvement in a transitional context” izstrāde, kuru paredzēts iesniegt Q1 žurnālā School Effectiveness and Improvement. Raksta ietvaros paredzēts demonstrēt projekta 1. un 3. darbības rezultātus par skolu vadības un pārvaldības ietvara izstrādi, operaconalizēšanu un validēšanu.
Uzsākta zinātniskā raksta “A Framework for Measuring Mental Models of Educational Leaders in a Context of School as Learning Organization ” izstrāde. Raksta ietvaros paredzēts demonstrēt projekta 3. darbības un pētījuma par izglītības profesionāļu mentālo modeļu mērīšanas ietvara izstrādi.